– Jēci, saki man, kad pensionāri kļūs bagātāki, naudas pietiks zālēm un vēl pāri paliks veselīgam uzturam?
– Tad, kad slotas kāti saplauks vai pūcēm astes sāks ziedēt.
– Jēci, tu mani āzē, tas nevar notikt.
– Nu, protams, nevar.
– Tad kāda jēga diskusijām?
– Redzi, politiķi ir pierādījuši, ka, vai nu ir vai nav jēga, bet diskusijām ir jānotiek, jo tas esot ceļš uz produktīvu dialogu nākotnē.
– Jēci, beidz pūst miglu acīs, runā par lietu.
– Nu tā arī jārunā. Vai aizmirsi, ko teica savā valdīšanas laika sākumā Repšes kungs? Kā var nesolīt, ja gaida solījumus! Un tāda rīcība ir efektīva gandrīz visos gadījumos, it īpaši pensionāru gadījumā, jo viņi gaidīs solīto, un tā gaidās tiks atvieglota viņu aiziešana svētā Pētera valstībā.
– Jēci, bet solīja, ka nākotnē pensiju indeksācija būšot ievērojama.
– To solīja “Vienotības” partija pēc neveiksmēm, bet lāga Kučinskis piebilda – ja budžetā būs nauda! Jo naudu vajag visiem un visi to pieprasa. Tāpēc tās ir muļķa cerības.
– Jēci, beidz muldēt! Kas tev tā par valodu!
– Tādā valodā runā daudzi ierēdņi, kuri tikuši pie valsts svirām. Nevar saprast, kurš ir galvenais – vai tas parlamentārais sekretārs vai nozares galvenie vadītāji, vai valsts galvenās personas, jo visiem ir padomnieki – gan štata, gan ārštata. Drīz mana Amālija prasīs padomnieku.
– Jēci, neuztraucies, Amālijai nav naudas, par ko algot padomnieku.
– Bet vai deputāti no savas algas algo padomnieku? Tie tiek atalgoti no nodokļu maksātāju naudas. Tad tādi gudrinieki var vairoties bezgalīgi.
– Nezinu, Jēci, cik bezgalīgi!
– Te nu vietā krievu laiku teiciens: es strādāju sev un savai sabiedrībai, bet sabiedrība paliek lielāka un lielāka, man grūtāk un grūtāk strādāt!
