Vai tie visi cilvēki, kas savulaik ir devušies peļņā uz ārzemēm, kādreiz atgriezīsies?
Vai tie visi cilvēki, kas savulaik ir devušies peļņā uz ārzemēm, kādreiz atgriezīsies? Uz šo jautājumu laikam viennozīmīgi atbildēt nekad un neviens nevarēs. Būs cilvēki, kas mājās atgriezīsies ar lielāko prieku, un būs arī tādi, kas daudz labprātāk paliks uz dzīvi svešumā.
Cik cilvēku, tik droši vien arī būs viedokļu. Tā, piemēram, šonedēļ sastapu kādu gados jaunu sievieti, kādreizējo gulbenieti, kura šobrīd jau piecus gadus dzīvo ārzemēs. Viņa apgalvoja, ka paciemoties šeit ir ļoti patīkami, taču ātrāk vēloties atgriezties atpakaļ, jo nespēj noskatīties uz nesakārtotību visās dzīves jomās, kas valda Latvijā. Tur, ārzemēs, viss viņu apmierina daudz labāk. Zinu arī vairākus cilvēkus, kas savulaik ir pastrādājuši ārzemēs un jau it kā nolēmuši atgriezties uz dzīvi šeit, tomēr, kādu laiku padzīvojuši Latvijā, atkal dodas atpakaļ. Atkal jau cilvēki nespēj samierināties ar daudz ko mūsu valstī. Taču tas, manuprāt, lielā mērā ir atkarīgs arī no paša cilvēka, jo zinu daudzus tādus, kas ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs braukt mājās, jo uz ārzemēm viņi ir devušies sapelnīt naudu kādam konkrētam mērķim. Ir arī tādi, kas aizbraukuši uz īsu brīdi un izbaudījuši dzīvi ārpus Latvijas, saprot, ka nekā labāka par mājām nav. Katrs mēs esam citādāki, katram mums ir arī savas vēlmes, sava vērtību sistēma, sava iedomāta laimes zeme. Vienam tā mūžam paliks Latvija, citam tā varēs būt jebkura vieta pasaulē.
