Šodienas pasaule ir brīva, un mēs katrs savā būtībā esam brīvs. Tieši šādu ievadu vēlējos savai slejai. Strādāju “Dzirksteles” redakcijā vairāk nekā desmit gadus. Šo gadu laikā ir bijušas neskaitāmas intervijas ar visdažādākajiem cilvēkiem, bet tik daudz jautājumu kā par to, kāpēc “Dzirkstele” intervējusi Magoni (saruna ar Magoni Šutovieni bija lasāma 14.februāra laikrakstā), līdz šim nebiju saņēmusi. Tiem, kas pārmeta, ka laikrakstam vairs nav, ko rakstīt, tāpēc jau jāsāk intervēt dīvaini un vēl nezin kādi cilvēki, vēlos teikt – valstī vēlamies veiksmīgi tikt galā ar deinstitucionalizācijas procesu, kas paredz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un iesaisti darba tirgū, tā veicinot viņu neatkarību un patstāvību, bet tajā pašā laikā nespējam pieņemt citādāk domājošus! Un droši vien vēl ļoti ilgi vismaz daļa sabiedrības arī nespēs! Kāpēc? Jo visgrūtāk ir mainīt savu domāšanu. Bet domāšana tik ļoti ir saistīta ar izglītību, katra iekšējo inteliģenci, smalkjūtību. To, ko gan apzinātā, gan arī neapzinātā veidā gūstam skolā, mājās, savā ģimenē. Esam tik naski uz citu cilvēku nosodīšanu, nezinādami līdz galam, par ko tad īsti nosodām. Vai nosodīšana pasauli padara labāku? Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādā intervijā uzsvēra, ka, nerespektējot citādi domājošus, tiek kultivēts naids un neiecietība. Nevienam nav dotas tiesības otru aizskart vai pazemot ar vārdiem. Magone ir atvērta pret sabiedrību. Viņa spēj atklāti stāstīt par savu dzīvi. Ļoti drosmīga, jo ne visi tā var! Sen zināma un nodrillēta frāze – paskatīsimies sākumā katrs pats uz sevi! Cik daudzi no mums tēlo darbā, mājās, uz ielas, satiekoties ar radiem, draugiem, paziņām. Tēlojam, izliekamies, uzliekam maskas – vai tas ir labāk? Sāksim katrs ar sevi! Mēs katrs esam unikāls, un ikviens, kuru “Dzirkstele” ir intervējusi un intervēs, ir īpašs! Mūsu laikraksta lapās jūs lasāt par interesantiem cilvēkiem, kas mums dzīvo blakus, kuri ar saviem stāstiem nebaidās publiski dalīties, liek citiem aizdomāties vai pārdomāt dažādus notikumus, dzīves vērtības, tie ir stāsti par cilvēkiem, kuri iedvesmo, iepriecina, liek pasmaidīt. Katrs stāsts ir par cilvēku un kaut ko māca.
