Simona Zelča jau kopš piecu gadu vecuma ir zinājusi, ka grib būt modes dizainere
Pēc nepilniem trīs mēnešiem 11 Latvijas jaunieši demonstrēs savas prasmes Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā “EuroSkills 2014”. Izcilākie katrā profesijā tiks noskaidroti trīs dienu ilgās sacensībās Francijā, bet šobrīd spraiga cīņa notiek tepat, Latvijā, kur labākie 23 topošie profesionāļi sacenšas par vietu valsts nacionālajā komandā. Starp pretendentiem ir arī Gulbenes novada meitene 19 gadus vecā Simona Zelča no Ozolkalna, kura nupat ir absolvējusi Ogres tehnikumu, iegūstot apģērbu modelētājas specialitāti.
Konkurss “EuroSkills 2014” norisināsies no 1. līdz 5.oktobrim. Konkursa žūrijas darbā, lai novērtētu konkursantu paveikto, būs iesaistīti 300 eksperti. Latvijas nacionālās komandas dalībniekiem konkursā būs jākonkurē ar vairāk nekā 400 jauniešiem no 27 Eiropas valstīm. Jau nākamnedēļ tiks noskaidrots, kuri jaunieši dosies pārstāvēt Latviju Francijā.
Simona stāsta, ka pagājušajā gadā ieguvusi 2.vietu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursā “Jaunais profesionālis 2013” un tika izvirzīta konkursam “EuroSkills 2014”. “Mācībās šobrīd manu darbu nepārtraukti vērtē sabiedrībā pazīstami Latvijas dizaineri. Šo mācību laikā jau esmu ieguvusi noderīgus kontaktus un atpazīstamību no Latvijas dizaineru un ar modi saistītu cilvēku puses. Ceru šos kontaktus saglabāt. Tāpat arī ceru, ka dalība šajā konkursā man sniegs papildu iespējas karjeras izaugsmei. Pat ja arī nebūšu starp tiem, kas dosies uz konkursu Francijā, šī man būs vērtīga pieredze un ieguvums,” saka Simona.
Jauniete stāsta, ka viņa jau kopš piecu gadu vecuma ir zinājusi, ka grib būt modes dizainere. “Šaubos gan, ka tobrīd īsti izpratu, ko tas nozīmē, bet jau tad to apgalvoju. Un, lai cik ironiski tas arī būtu, pa šo ceļu tiešām arī eju. Varbūt liela ietekme manā profesijas izvēlē bija manai mammai Inutai, jo viņa ir šuvēja,” saka Simona. Viņa atzīst, ka ir paveicies ar vecākiem, kas viņu nekad nav ierobežojuši un vienmēr ir uzticējušies viņas izvēlei. “Viņi zina, ka es vienmēr darīšu tikai to, ko es gribu, un varbūt tā ir arī labāk, jo, protams, gadās arī mācīties no kļūdām,” piebilst jauniete.
Simona atklāj, ka jau kopš 1.kursa, kad sākusi mācīties Ogres tehnikumā, bijusi viena no tiem “savādajiem” audzēkņiem, kas līdz vēlam vakaram pavadīja skolā un piedalījās visu iespējamo skolas pasākumu organizācijā, aktīvi piedalījās konkursos un sevis pilnveidošanā. “Cilvēks ir unikāla būtne, mēs varam iemācīties visu, bet tomēr vienkārši ar sausu teorijas apgūšanu nekad nebūs tā, kā tad, ja cilvēkam ir talants. Tieši tāpat arī pliks talants bez ieguldīta darba nav itin nekas,” atzīst Simona. Viņa piebilst, ka, mācoties tehnikumā, guvusi kolosālu pieredzi. “Vispozitīvākais tieši manam tehnikumam bija profesiju daudzveidība, jo tikai tagad es novērtēju to, cik daudz dažādu cilvēku pazīstu. Jau tagad man ir izveidojušies kontakti, kam nākotnē būs liela loma, veidojot savu biznesu.”
Tā kā jauniete šuj un modelē jau kopš mazām dienām, viņai ir tapis daudz tērpu, viņa mēdz šūt arī draudzenēm un draugiem, ģimenei, bet kolekcijas pagaidām ir tikai trīs – katra ar savu tēmu un stilistiku. “Pārsvarā katra mana kolekcija ir veidota īpaša un neatkārtojama, jo mācos, un skolas laikā ir jāizmēģina viss, lai atrastu savu stilistiku. Turpmāk veidošu savas kolekcijas vienotā stilistikā, bet kādā konkrēti – tas lai pagaidām paliek noslēpums,” saka Simona. Pagājušajā gadā viņa piedalījās izstādē “Mode un tekstils” ar savu etnisko tērpu kolekciju. Tā bija stilizēta un nebija paredzēta ikdienas valkāšanai. “Mana vismīļākā kolekcija, protams, ir mans diplomdarbs, kuram es atdevu sevi visu, varbūt pat vairāk. Es vienmēr esmu pieņēmusi jaunus izaicinājumus un arī mans diplomdarbs bija kā izaicinājums, kura veidošana ilga no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā vairāk nekā mēnesi. Man ļoti patīk gleznot, tāpēc arī bieži mēdzu pētīt dažādu mākslinieku dzīvesstāstus. Viens man bija palicis atmiņā uz ilgu laiku, tā bija meksikāņu gleznotāja un viena no atpazīstamākajām pasaules feminisma ikonām – Frīda Kalo. Kolekciju centos veidot, balstoties tieši uz viņas vēsturiskajām iezīmēm, nacionalitāti un tēlu. Pārsvarā idejas māksliniekiem mainās procesa laikā, bet šoreiz es pati sevi pārsteidzu, un iznākums perfekti atbilda manai sākotnējai idejai,” stāsta jaunā dizainere. Kopumā runājot par saviem iedvesmotājiem jaunajiem tērpiem, Simona atzīst, ka viņa jau kopš bērnības iedvesmojas spontāni un no visneparastākajām lietām, vietām un situācijām. Viņa pamana visu un redz skaistumu arī tur, kur neviens cits varbūt nespēj saskatīt. Tas var būt gan mežā, gan uz ielas, pat atkritumos – jebkur. Simona atzīst, ka katrs radītais tērps ir kā bērns, kurš ir izlolots un izauklēts. “Katrs darbs, kam velti savu laiku un ieliec tajā savas emocijas, spēku un sajūtas, jau vien ir daļa no tevis, un gribas, lai kāds to pamana un novērtē.” Tāpēc, piemēram, Simonai ir liels prieks, ka viņas diplomdarbu ar izcilību novērtējis dizainers Aleksandrs Pavlovs.
Ieskatoties nedaudz tālākā nākotnē, Simona saka, ka arī viņai, protams, tāpat kā ikvienam viņas nozares speciālistam, ir sapnis vai iecere izveidot savu uzņēmumu, kurā var radoši un interesanti darboties, bet, runājot par tuvāku nākotni, viņa piebilst, ka šo gadu plāno paņemt brīvu, jo gatavojas konkursam un jūtas arī mazliet apjukusi, jo vēlmju un ieceru ir daudz, taču īsti nezinot, ar ko sākt un ko vēl var atlikt malā. Savukārt ar nākamo gadu viņa plāno turpināt studijas kādā modes specialitātē.
