Sociālā joma Gulbenes novada domei ekonomiskās krīzes laikā ir kā Ahilleja papēdis. Šī vājā vieta var kļūt par budžeta bremzi šogad un arī nākamgad. Ar 1.septembri finanšu trūkuma dēļ jau ir nācies atteikties no daudziem pabalstu veidiem, atstājot tikai pašus nepieciešamākos, ko paredz likums. “Dzirksteles” saruna ar Gulbenes novada domes deputātu, sociālo un veselības jautājumu pastāvīgās komitejas un tāda paša nosaukuma domes nodaļas priekšsēdētāju Jāni Antaņeviču.
– Kāpēc esam tur, kur esam?
– Bija jānotiek pārmaiņām. Tā vairs nevarēja turpināties. Valstī… līdz šim dzīvojām uz padomijas lauriem. Negribu tos laikus atsaukt atpakaļ. Taču – kas ir mainījies sabiedriskajā domā, prasībās, attieksmē? Ir sajūta, ka daudzi iestiguši slinkumā. Ir gadījumi, kad cilvēks lūdz sociālo palīdzību, kaut gan pats spēj tikt galā ar savu situāciju. Pateikt tieši acīs taisnību? Tas ir grūti, ja cilvēks to psiholoģiski nepieņem. Tas arī rada diskomfortu. Cilvēks, kuram lietas nosauksi īstajos vārdos, būs neapmierināts un dusmosies uz ierēdni, kas atļāvies pateikt patiesību. Negācijās dzīvot ir nepatīkami. Taču taisnība, ka cilvēkos ir šī psiholoģija, kuru raksturo vārdi “man pienākas”.
– Daudzi šodien saka, ka nesamierināsies ar algas samazinājumu un ies bezdarbniekos. Bet varbūt pēc tam atrast darbu būs vēl grūtāk?
– Skumji. Savā ikdienas darbā sastopos ar šādu domāšanas veidu. Uzskatu, ka tās ir emocijas, savas cenas uzsišana zināmā mērā. Reālā dzīve ir jādzīvo tā kā tā.
– Kāda būs sociālās un veselības nodaļas struktūra novada domē?
– Nodaļā strādās trīs cilvēki. Es un Artis Stuburs, būs vēl viens darbinieks, kas nodarbosies ar tehnisko darbu – dzīvokļu uzskaiti, rindas kārtošanu. Sociālo dienestu novadā veidosim vienotu. Visos pagastos paliek un strādās sociālie darbinieki. To trūkst tikai Līgo pagastā un Druvienā. Likums nosaka, ka uz 1000 iedzīvotājiem pašvaldībā ir jābūt vienam sociālajam darbiniekam. Mums novadā būs vajadzīgi 26 sociālie darbinieki, pagaidām ir 19.
– Kā jūs raksturotu ideālu sociālo darbinieku?
– Ideāls? Neviens mēs neesam ideāls. Labs sociālais darbinieks ir tāds, kas spēj saprasties ar jebkuras kategorijas cilvēkiem, spēj pārliecināt, motivēt cilvēku un vest viņu pie veselā saprāta. Par spīti ekonomiskajai krīzei. Ja sociālais darbinieks spēj “izvilkt” no dzīves likstām un palīdz nostāties uz kājām kaut vai vienam no 100 klientiem, par to ir jājūtas no sirds gandarītam. Visiem 100 palīdzēt neizdosies, tad sociālais darbinieks pats salūzīs.
– Vai arī alkoholiķiem jāpalīdz tikt uz ceļa?
– Noteikti. Un var palīdzēt! Jāsaprot, ka alkohols – tas ir bizness. Mēs neviens neesam kristāli. Katrs reizēm pasēžam pie klāta galda. Taču dzīve mums katram ir dota viena. Nevajadzētu sevi tīšām dzīt kapā. Tiem, kas dzer, ir tikai viena problēma – kā atkal piedzerties. Pārējiem ir arī citas raizes, ar kurām jātiek galā. Bet katrs savu dzīvi mēs izvēlamies pats. Ja mēs visi būtu viena līmeņa cilvēki, tad nebūs vienam, nebūs otram, nebūs trešam ko darīt. Katrā gadījumā cilvēkiem ir jābūt dažādiem. Bet ir žēl skatīties uz to cilvēku kategoriju, kas nesaprot, ko paši nodara sev un savai dzīvei.
– Saglabāsiet veco ļaužu mājas, sociālos dzīvokļus novadā?
– Jā, veco ļaužu mājas Gulbenē, Lejasciemā, Stāmerienā, sociālos dzīvokļus Beļavā, Daukstēs, sociālās aprūpes centrus Jaungulbenē un Tirzā, kā arī bērnu krīzes centru, kas veidojas Litenē.
– Zinu, ka Gulbenes veco ļaužu mājā iemītnieki jūs ļoti gaida ciemos.
– Darbs ir saspringts, būšu šonedēļ pabeidzis apsekot visus novada pagastus, tad ķeršos pie pilsētas.
– Novadā būs sešas bāriņtiesas – Gulbenē, Strados, Lejasciemā, Rankā, Lizumā un Daukstēs. Vai pietiks?
– Tas ir pārrunāts ar pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem, ar bāriņtiesu priekšsēdētājiem. Jautājums ir izdiskutēts. Gulbenē un piecos pagastos atradīsies bāriņtiesu priekšsēdētāji, taču tas nenozīmē, ka pārējie pagasti paliks bez funkciju veikšanas. Šajos pagastos būs vietnieki, kas veiks identiski tās pašas funkcijas, kādas ir priekšsēdētājiem.
– Kam nu būtu sociāli jāpalīdz, tie ir pirmsskolas un skolas vecuma bērni no trūcīgajām ģimenēm.
– Agrāk pagastos spēja piešķirt finansiālu palīdzību reizēm arī tādām ģimenēm, kam tas nepienākas. Viennozīmīgi varu pateikt, ka vairs nebūs tā, kā bija. Līdz 1.septembrim vēl daudzu pagastu pārvaldes izmanto iespēju daudziem bērniem piešķirt brīvpusdienas visa mācību gada garumā. Noteikti, ka vēl tiks apzināta nepieciešamība pēc palīdzības. Rudenī un ziemā šīs problēmas parasti samilzt. Pagastu un pilsētas pārvaldes, kā arī sociālais dienests darīs visu iespējamo, lai izvērtētu katru situāciju, katru konkrēto gadījumu un palīdzētu iespēju robežās.
– Tātad ar 1.septembri Gulbenes novadā pašvaldība iedzīvotājiem nodrošinās piecus pabalstu veidus – garantēto minimālo ienākumu, dzīvokļa pabalstu, pabalstu ārkārtas situācijā, pabalstu bāreņiem, pabalstu tuberkulozes slimniekiem. Un viss?
– Jāskatās pēc konkrētās situācijas. Katrā pārvaldē uz vietas, arī sociālo un veselības jautājumu komitejā noteikti izvērtēs katru gadījumu.
– Pēc kādiem kritērijiem? Pēc sirdsapziņas? Cilvēki saka, ka reizēm viņiem palīdzēt nespēj neviens cits, kā tikai pašvaldība.
– Noteikti neviens cilvēks pašvaldībā netiks atraidīts. Katrs tiks uzklausīts. Viņa skatījums tiks pieņemts, un situācija tiks izvērtēta. Cilvēkam, kas nonācis sarežģītā situācijā, jāpalīdz. Tāds ir mans skatījums.
– Jūs domes sēdē teicāt, ka sociālais budžets daudzos pagastos ir izsmelts un atrodas jau tuvu kritiskajai robežai…
– Jā, tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka garantētā minimālā ienākuma izmaksa, kas agrāk personai bija jānodrošina deviņus mēnešus, tagad jāmaksā visa gada garumā. Turklāt palielinās to cilvēku skaits, kam nepieciešama šāda palīdzība. Līdz ar to sociālais budžets sašaurinās.
– Vai tāpat nebūs nākamgad? Cik lielāku sociālo budžetu vajadzēs?
– Negribu pats sev melot un melot iedzīvotājiem. Kāds būs nākamā gada sociālā budžeta procentuālais palielinājums, pagaidām vēl pateikt precīzi nevar. Taču mums nevajadzētu būt pesimistiem. Jāraugās uz dzīvi ar optimismu. Gribu iekšēji cerēt, ka mums tomēr ekonomiskā augšupeja notiks, ražošana valstī attīstīties un līdz ar to saruks to iedzīvotāju skaits, kam būs nepieciešama sociāla palīdzība.
– Vai mūsu slimnīcai apvienība būs glābiņš?
– Par cenu pieaugumu, kas plānots Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienībā, varu teikt, ka tas ir vajadzīgs, lai vispār varētu sniegt cilvēkiem pakalpojumus situācijā, kad valsts finansējums ir drakoniski samazināts. Dakteriem algas no tā lielākas nekļūs. Ir runa tikai par to, lai slimnīca varētu turpināt sniegt pakalpojumus un strādāt. Kāda būs pacientu maksātspēja, to ir grūti pateikt. Taču uz neatliekamo palīdzību paaugstinātās maksas pakalpojumi neattieksies. Es uz Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienību raugos ar cerībām. Tāpat kā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības centralizāciju valstī. Pagājušonedēļ Rankā pēc divu satiksmes autobusu sadursmes negadījuma novēroju, ka “ātrie” notikuma vietā ieradās gan no Gulbenes, gan no Cēsīm un Smiltenes. Vienotība – tas ir labi.
– Ar 1.septembri pašvaldībā nav paredzēts iedzīvotājiem sniegt pabalstus medicīnas izdevumu daļējai apmaksai, vai ne?
– Tas skan skaudri, jā. Diemžēl situācija ar sociālo budžetu ir tāda. Un tomēr atkārtošos – katru uzklausīsim un lemsim, izejot no situācijas.
Vizītkarte:
Vārds, uzvārds: Jānis Antaņevičs.
Dzimšanas vieta un laiks: Madonas rajona Varakļānu pilsētā 1958.gada 28.septembrī.
Izglītība: 2006.gadā pabeigta Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, iegūta sociālā darbinieka specialitāte.
Pieredze: bijis šoferis Stāmerienā, Rankā – inženieris, mehāniķis, kombainieris, mehanizators, izpilddirektors kokzāģētavā, sagādnieks, vadījis Rankas pašvaldību no 1985. līdz 1994. gadam un no 2001. līdz 2009.gadam.
Tagad: ir Gulbenes novada domes sociālo un veselības jautājumu nodaļas vadītājs, kā arī šīs pašvaldības deputāts.
Bērni: ir pieaugušas meitas Sanita un Iveta, kā arī mazmeita Paula, kurai rīt būs trīs gadu jubileja.
Hobiji: patīk tehniskie sporta veidi, patīk sēņot.
