Reklāmas, reklāmas, reklāmas! Cik tās nav pievīlušas mūs! Dažs produkts rezultātā izrādījies veselībai kaitīgs. Savukārt apraksti – tik daiļrunīgi, daudzsološi…
Reklāmas, reklāmas, reklāmas! Cik tās nav pievīlušas mūs! Dažs produkts rezultātā izrādījies veselībai kaitīgs. Savukārt apraksti – tik daiļrunīgi, daudzsološi…
Paņemu vairākus laikrakstus. Kas lasāms 1.lappusē? Viena veikala reklāma, otrs veikals sola dienas preci ar atlaidi. Turpat blakus – Valsts prezidentes foto! Apķēpātas visas maliņas uzmācīgi košos toņos. Piedāvā sienas kalendāru ar pilsētas ainavām, bet atkal visa apakšējā mala apķēzīta ar marginālijām (piezīmes lappuses malā). Tik ērcinoši. “Dzirkstelē” lasu sēru sludinājumus, bet turpat – ziņojumi par mājlopu iepirkšanu, kaušanu! Vienīgi otrajā lappusē var izlasīt kādu domugraudu.
Televīzijā pavīd Santas Dancbergas – Ančas apmierinātais smaids. Šai pārvaldījumā 12 žurnāli. Ierakstīta Latvijas miljonāru sarakstā. Vai tāda lēruma vienveidīgus žurnālus vispār mums vajag? Un tik uzmācīgi žurnālisti meklē sensācijas, jo tas vairos pircēju skaitu! Galvenais mērķis – kaut tik vairāk pārdotu, kaut tik vairāk naudas pelnītu. Bet saturs, garīgās vērtības – mazsvarīgas. Jau uz žurnāla pirmā vāka pavēstī nolūrētu sensāciju – viņš un viņa kopā pusdienoja, kopā nakšņoja aiz vienām namdurvīm. Ir nu gan pasaules nozīmes notikums!
