Ne tikai cilvēki dodas izbaudīt zelta rudeni. Izrādās, to dara arī mājdzīvnieki. Tieši tā var sacīt par piecām Stradu pagasta „Rožkalnu” māju saimniekam Kārlim Ecmanim piederošajām kazām, kas pagājušās sestdienas rītā kopā ar vēl piecām sugas māsām nevis steidzās uz kūti, bet devās dziļāk tuvējā mežā.
„Nelielo kazu ganāmpulku izlaižam paganīties aplokā. Kad visas sanāca mājās uz slaukšanas reizi, skatāmies, puse ir, bet puses nav. Apstaigājām visas tuvējās pļavas. Domājām, kazas pa tām kaut kur ir aizmaldījušās. Zvanījām visiem kaimiņiem, bet neviens nebija tās redzējis. Tā trīs vakarus visur izmeklējāmies. Zvanījām medniekiem. Viņi uzgāja pēdas, bet tad tās pazuda. Kazas pēdu nospiedumi līdzinās stirnu pēdu nospiedumiem, tāpēc bija grūti izsekot. Arī mednieki neko neatrada. Jau sākām domāt, ka uzbrukuši vilki. Tā jau te runāja, ka Litenes pusē esot vilku midzenis. Vai kāds brīnums, ka vilcene izvedusi jaunuļus ierādīt medību gudrības? Vainojām arī klejojošos suņus,” prāto kazu saimnieks. Viņš stāsta, ka kazas ļoti baidījušās no ūdens. „Netālu no vienas puses ir grāvis, bet no otras puses ir Melnupe. Tie abi saiet kopā kā vienā murdā, tāpēc domājām, ka pāri upei kazas noteikti neietu. Vēl pirmdien atkārtoti zvanījām visiem kaimiņiem. Otrdienā saņēmām ziņu, ka nejaušs cilvēks pamanījis, ka pa mežu staigā kazas. Bija pa mežu aizklīdušas līdz „Mežreiņu” mājās, kas no mūsu mājas, braucot pa ceļu, ir aptuveni astoņi vai desmit kilometri. Trīs naktis kazas bija pavadījušas mežā, aukstumā un tumsā, bet otrdien atgriezās mājās sveikas un veselas,” priecājas K.Ecmanis.
Kopā ar saimnieci abi aizbraukuši uz vietu, kur kazas manītas. Saimniece ar bēglēm, kuras no viņas neatkāpušās ne soli, prāvo attālumu mērojusi pa taisnāko ceļu cauri mežam. „Tik naski bija steigušās uz māju, ka saimniece tik tikko varēja tikt līdzi. Pa ceļam esot grābušas zāli pilnām mutēm. Laikam no bailēm neko nebija arī kārtīgi ēdušas. Vismaz tagad miers mājās, citādāk būtu jākreņķējas, ka lopiņi kaut kur klīst pa mežu. Tikai tagad visas ir ļoti tramīgas,” piebilst „Rožkalnu” saimnieks.
Saimniece, kura tūlīt steigusies uz kūti, lai izslauktu trīs dienas neslauktās bēgles, ierastā piena litra vietā no kazas varējusi izslaukt pavisam nelielu piena daudzumu. Dzīvnieki pārdzīvotā rezultātā, kā saka, norāvuši pienu. Arī pēc kāruma – saimnieka pasniegtā maizes rieciena – kazas sākumā raudzījušās no novietnes vistālākā stūra. „Izrādās, apmaldīšanās mežā ir liels pārdzīvojums ne tikai cilvēkam, bet arī mājdzīvniekam,” piebilst K.Ecmanis.
Kazas laimīgi atgriežas mājās
00:00 16.10.2014
149