Pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem Stradu pagasta “Rožkalnu” mājās sāka saimniekot Daina un Kārlis Ecmaņi. Lai gan saimnieks ir pieredzējis biškopis, viņš labprāt dodas uz nelielo kūtiņu, kur paša gatavotās aizgaldās ragus slaista kazas un draiskojas mazie nesen dzimušie kazlēni. Tie sākuši dzimt kā plānots martā, kas šogad izrādījies pārāk auksts, tāpēc dažus kazlēnus saimnieki nesuši uz māju siltumā. Diemžēl, aiznesot atpakaļ uz kūti, viena kaza no tiem atteicās. “Nekas cits neatlika, kā pašiem barot. Dzīvesbiedre tagad māca kazlēnus ēst no trauka,” stāsta Kārlis. Viņš nebeidz jūsmot par mazajiem kazlēniem, starp kuriem lielākā daļa ir āzīši, kam atšķirībā no kaziņām baltās un melnās krāsas salikums esot īpaši dekoratīvs.
“Kazas audzējam pašu priekam un arī iztikai,” atzīst “Rožkalnu” saimnieks Kārlis Ecmanis. Piemājas saimniecības Latvijas vietējās šķirnes kazu ganāmpulks nav mērāms desmitos. No āža un divām kazu meitenēm, sauktām par Grietu un Biti, tas šobrīd pieaudzis līdz desmit dzīvniekiem. Saimnieki pieļauj, ka kazu skaits varētu būt lielāks, tikai kūts pārāk maza. “Pārcelšanās no daudzdzīvokļu mājas uz “Rožkalniem” līdzinās dienai pret nakti. Tagad varu stādīt savas puķes, kur un kā vien vēlos. Pat dažas vistas un gaili iegādājāmies, lai olas nevajadzētu pirkt veikalā, par kazām nemaz nerunājot,” priecājas Daina, kura ir galvenā kazu slaucēja. Šobrīd kazlēni patērējot lielāko piena daudzumu, bet vasarā tikai Grieta un Bite vien katra dienā izdodot trīs litrus piena. Savulaik saimniece ar slauceni uz kūti devusies divas reizes dienā, bet pārliecinājusies, ka pilnībā pietiek ar vienu slaukšanas reizi.
Uzturā tiek lietots ne tikai piens, kas ir viegli sagremojams. No tā Daina sien sieru ar dažādām piedevām, kā arī gatavo biezpienu. Kārlis iecienījis kazas piena rūgušpienu. Tā kā pienu ir grūti saraudzēt, tam tiekot pievienots kefīrs vai tīrkultūra. “Ja dzīvojam laukos, tad ir pašiem viss jāaudzē, lai būtu vieglāk iztikt. Arī kazu audzēšana laukos atmaksājas, jo ar tām ir vieglāk nekā ar govīm,” spriež Daina.
Ziņkārīgas un gudras
Saimnieki kazas uzskata par ļoti ziņkārīgiem, kārtīgiem un gudriem dzīvniekiem. Pat elektrisko ganu nācies nostiept trīs dažādos augstumos, jo kazas, lai izkļūtu no iežogojuma, pamanījušās tam izlīst pa apakšu. Dzīvniekiem esot raksturīgi pārbaudīt sava iežogojuma noturību. Ja, piemēram, tā ir vienkārša koka sēta, tad tā tiek gan stumta, gan spiesta uz leju, vai arī tai tiek pārlēkts pāri. Ja kazām izdosies atrast žoga vājāko vietu, tās to izmantos regulāri. Šiem dzīvniekiem piemīt arī laba līdzsvara izjūta. Tās spēj uzrāpties un nostāties visneiedomājamākajās vietās, pat uz sētas staba gala. Kārlim bijis tīrais negals ar kazu, kurai labpaticies stāvēt uz bišu stropa, lai no tā sasniegtu ābolus tuvējās ābeles zaros. Ja vien ir izdevība, kazas vienmēr pārbaudīs visu jauno un nezināmo, jo pēc dabas ir ziņkārīgas. Liekot lietā mēli un augšlūpu, tiks pārbaudīts pat, kādas bikses saimniekam kājās, par kabatām, kur var būt kāds kārums, nemaz nerunājot. Kazas esot savā starpā nesaticīgas. Tās aizstāvot tikai savus kazlēnus, citus neieraugot ne acu galā. Divas kazu mātes pat negribējušas pieņemt savus kazlēnus.
500 kilogramu siena
Daina uzskata, ka kazas nav izvēlīgas, jo viņām patīk stiebraina, rupja barība. Ja barības galdā, piemēram, tiks likti grīšļi un vīgriezes, tad āboliņam uzmanību nepievērsīs. Garšo arī kārkli. “Nezinājām, kā pļavas no kārkliem atbrīvot, bet, kā pāri pārgāja kazas – neviena kārkla. Lai pārlaistu ziemu, vienai kazai jāsagatavo aptuveni 500 kilogramu siena. Kazas neatteiksies arī no salmiem, zaru slotiņām un skujām,” stāsta Kārlis. Ikdienas ēdienkartē ir arī vārīti kartupeļi, bietes un burkāni. Tiek izēdināta arī kombinētā spēkbarība.
Saimniecībā tiek audzēti arī truši un aprūpētas 30 bišu saimes. Kārlis bēdā, ka bitēm šis neesot labs pavasaris. Pārāk ilgi jāgaidot uz izlidošanu. Pagājušajā gadā Kārli Latvijas Biškopības biedrība atzinusi par garšīgākā medus īpašnieku Latvijā. Par to liecina Atzinības raksts. Šobrīd tiek tīrīti un padziļināti arī dīķi, kuros saimnieks iecerējis ielaist zivis, lai varētu ļauties makšķerēšanas priekam. Top arī jauna pirts ēka. “Rožkalnos” ik uz soļa gūstams apliecinājums Kārļa prasmīgo kokamatnieka roku veikumam. Tās ir ne tikai mēbeles, bet arī dzīvnieku un putnu barotavas, būrīši un bišu stropi.“Uztaisīju zīlītēm barotavu. Viņas paēd un tad dodas terorizēt bites. Uzlido uz stropa un sit ar knābi pa jumtu. Kā bite izlien uz skrejas, tā ķer ciet,” pukojas saimnieks.
