Jansonu ģimene eksperimentē ar ķiploku receptēm
Liāna un Māris Jansoni atzīst, ka, audzējot ķiplokus, pirmajā gadā pieredzes trūkuma dēļ tika pieļautas arī dažādas kļūdas, ko nākamajā gadā jau ņēmuši vērā un darījuši citādāk.
“Pirmajā gadā ķiplokus stādījām ar rokām, pieaicinot talciniekus, savukārt nākamajā gadā izmantojām kartupeļu stādāmo mašīnu,” stāsta Māris. Liāna piebilst, ka sākotnēji baidījušies, ka šādi ķiploka daiviņa zemē var iekrist arī kājām gaisā, taču uztraukties nebija par ko – tie izaug tik un tā un ražību tas neietekmē. “Pirmajā gadā krietni nomocījāmies arī ar ravēšanu. Šogad Māris katru nedēļu ķiplokus vagoja, vagu starpas tad vairs nebija jākaplē un atlika tikai izravēt starp pašiem ķiplokiem. Reizē ar saulīti cēlāmies skaistajos vasaras rītos, klausījāmies putnu dziesmas un ātri vien tikām galā. Romantika un iespēja būt kopā, parunāt, pēc tam atkal katrs varam doties savās ikdienas gaitās!” smej Liāna. Arī ar ķiploku novākšanu viņiem ir izveidojusies sava pieredze. “Pirmajā gadā mēs tos rakām ar kartupeļu rokamo (kratīkli), bet ķiplokam tomēr nepatīk, ka to apdauza, tas pēc tam slikti glabājas. Šogad ar vagu pacēlāju piepacēlām zemi uz augšu, un tad tik jāiet un jālasa,” stāsta Māris un piebilst, ka savulaik jau bija nolēmis, ka ar lauksaimniecību vairs nenodarbosies, un visu tehniku pārdevis, tagad atkal nācies visu iegādāties un pielāgot par jaunu. Runājot par ķiploku novākšanu, Liāna atklāj, ka ķiploki jācenšas arī laikus novākt. Ja tos sāk vākt par vēlu, to ārējās sausās zvīņas pārplīst un starp daiviņām iekļūst zeme, un tad ķiploki ir jāmazgā. Protams, audzējot ķiplokus, tāpat kā jebkuru citu augu, nākas saskarties ar slimībām. “Lai mēģinātu ķiplokus pasargāt un nodezinficēt, pirms stādīšanas tos pusstundu izmērcējam kālija permanganāta šķīdumā, bet, protams, tik un tā nākas saskarties ar slimībām, ar ķīmiskām metodēm gan mēs nevēlamies aizrauties,” saka Liāna. “Ķiploki, tāpat kā jebkurš zaļais augs, noteikti grib, lai tos arī apčubina un rūpējas, tad tie arī bagātīgi ražo.”
Jau pirmajā gadā Liāna un Māris iegādājušies arī ierīci, ar ko ķiplokus sasmalcināt, un pēc smalcināšanas tos vēl arī sablenderējuši ar rokas blenderi līdz viendabīgai masai. Garšai vēl mazliet tika pievienots klāt arī sāls. “Šis produkts ir lielisks tādā ziņā, ka, gatavojot ēdienus, saimniecei vairs nav jāloba un jāmizo ķiploki, tie jau ir samalti un gatavi lietošanai. Tos var pievienot krējuma mērcei, ko pasniegt ar svaigiem sagrieztiem dārzeņiem. Izņem no ledusskapja burciņu, pieliec klāt krējumu vai majonēzi un gatavs! Var arī vienkārši smērēt uz maizes, noder arī ķiplokmaižu cepšanai un, protams, kā garšviela dažādiem ēdieniem,” saka Liāna. Ķiplokus var marinēt, ziemā tie noderēs kā lieliska uzkoda. Jansonu ģimene ir uzlabojusi arī smalcināto ķiploku recepti, pievienojot klāt piparmētru lapiņas un citronmelisu, kā arī olīveļļu, tādējādi šī produkta garša kļūst maigāka. “Mēs turpinām eksperimentēt. Lai briestu ķiploka galva, to kāti ir jālauž nost. Kamēr tie vēl ir mīksti un nav sākuši veidoties ziedi, novācam un marinēju arī tos, protams, var marinēt arī ziedus. Marinādi katra saimniece var izvēlēties savu. Arī šis produkts būs lieliska uzkoda un piedeva pie dažādiem ēdieniem,” atzīst Liāna. Kā jaunumu Jansoni šogad izmēģinājuši pagatavot ķiploku kātiņu pesto (sasmalcinātiem kātiņiem tiek pievienota eļļa, sāls, piparmētra un citronmelisa). “Šis ir vienkārši burvīgs produkts! Tas garšo mums pašiem, slavē arī visi citi, kas to nogaršo! To noteikti gatavosim arī turpmāk!” atzīst Māris. Liāna piebilst – ja būtu, kur produkciju pārdot, ķiplokus varētu audzēt arī daudz vairāk un ar to nodarboties plašāk, taču viņi pašreiz tos vairāk audzē savām vajadzībām. “Ēdam un stiprinām imunitāti paši un mūsu bērni, priecājamies, ka mūsu produkcija garšo arī draugiem!” piebilst Liāna.
