“Ko darīt, ja apbērnojas pieklīduši kaķi, kurus iedzīvotāji žēlodami baro? Ko darīt, ja, piemēram, mūžībā aiziet cilvēks, kurš turējis un barojis vairākus kaķus?” šādus jautājumus ar “Dzirksteles” palīdzību vēlas noskaidrot gulbeniete Gunta.
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” saka – šie jautājumi ir risināmi ar pašu iedzīvotāju un pašvaldības aktīvu dalību. Viņa arī skaidro, ka ir tikai brīvprātīgā un biedrībā viņas darbs nav algots. Tas nozīmē, ka viņa dzīvnieku glābšanā iesaistās no labas gribas, tāpat kā jebkurš cits ķepaiņu draugs.
Gulbenes novada pašvaldībā “Dzirkstele” noskaidroja, ka šogad bez saimnieka palikušo dzīvnieku glābšanai budžetā ir atvēlēti 4000 eiro. Biedrība un pašvaldības policija sadarbojas šo jautājumu risināšanā. Tomēr I.Žeigure uzsver – cilvēkiem, kuri baro klaiņojošos kaķus, ir jāuzņemas atbildība par šiem dzīvniekiem. Biedrība var sniegt atbalstu, ja, sazinoties iepriekš, kaķa barotājs pats dzīvnieku nogādā pie veterinārārsta (kuru norāda biedrība) sterilizācijas veikšanai. Protams, kaķa barotājam ir jāraksta biedrībai iesniegums ar lūgumu materiāli atbalstīt kaķa sterilizāciju. Biedrība pēc tam par padarīto darbu pārskaita naudu ārstam. I.Žeigure piebilst, ka var piedāvāt izmantot speciālo tīklu kaķa sagūstīšanai, lai dzīvnieku varētu nogādāt pie veterinārārsta.
Savukārt gadījumos, kad miris mājdzīvnieka saimnieks, biedrība saziņā ar pašvaldības policiju meklē risinājumu, kā šim dzīvniekam atrast citu atbildīgu saimnieku.