Kura tumsa ir nomācošāka – vai tā, kura apņem cilvēku, kurš zaudējis acu gaišumu, vai tā, kurā pat redzīgs būdams nespēj saskatīt nākamo soli? Pēdējā laikā tieši tajā otrajā visai bieži grimst mūsu līdzcilvēki. Tie, kuri darīja, tikās un plānoja un šobrīd valstī noteikto ierobežojumu dēļ vairs nevar daudz ko no ierastā veikt, atzīst, ka grūti domāt pozitīvas domas. Nav zināms, ko rītdiena nesīs un kad pasaule iegriezīsies atpakaļ ierastajā ritmā, kad varēsim atkal normāli mācīties vai ceļot bez stresa? Tie ir normāli jautājumi, kas mums caur prātu izskrien visai bieži. Zīmīgs, pat pravietisks šim laikam ir nosaukums izrādei, kas nupat triumfēja “Spēlmaņu naktī”. “Puika, kurš redzēja tumsā” ir stāsts, kas vispirms grāmatas lappusēs un tad no Nacionālā teātra skatuves mudinājis risināt šo lielo jautājumu, vai tumsa ir tā, kas var atņemt cilvēkam visu, vai tomēr spēks ir tajā, ka varam saredzēt arī acīm nesaredzamo? Vienmēr gribējies ticēt, ka viss, kas nesalauž, dara mūs stiprākus. Arī šis laiks. Jāatzīst, ka dominējoša un pat nomācoša šobrīd aizliegumu, brīdinājumu un pat soda mehānismu skaidrojošā komunikācija ir visur – medijos, sociālajās platformās, dažādās iestādēs. Šajā otrajā “kovidvilnī” informatīvajā telpā ļoti iztrūkst valdošās elites vēstījums ar kaut vai elementāru – “paldies, ka ievērojat noteikumus” vai “paldies, ka esat atbildīgi”. Citādi liekas, ka vīruss izplatās vienīgi mūsu bezatbildības, nevis savas “vīrusa dabas” dēļ. Skaitļi diemžēl aug, tomēr es apkārt redzu cilvēkus, kas sakostiem zobiem tomēr pilda drošības noteikumus. Domāju, lai sabiedrība galīgi nepiedzīvotu pandēmisko nogurumu, ir jāpiedzīvo ne tikai atsauces uz ministru un ekspertu vērojumiem par ierobežojumu pārkāpējiem, bet arī pateicība ikvienam cilvēkam, kas šajā neierastajā sezonā cenšas būt atbildīgi. Tāpēc īpašs prieks par ikvienu atzinīgu vārdu, ko spējam veltīt arī sava novada cilvēkiem. Arī šodien lizumnietis Dailonis Jākobsons mums stāsta, ka, saņemot pagasta atzinības balvu, viņš vispirms pats ir pateicīgs saviem kolēģiem teātrī un darbavietā. Mazs paldies un pirmās adventes svecīte svētdien kļūs spožāka! Lai jums skaists šis Adventes laika sākums un lai, tuvojoties Ziemassvētkiem, atrodam spēku saredzēt arī tumsā un drūmumā labo!
