Sestdien Gulbenes katoļu baznīcā mūžīgos svētsolījumus deva māsa Marija Konsuela, kas Gulbenē dzīvo un darbojas jau piecus gadus.
Sestdien Gulbenes katoļu baznīcā mūžīgos svētsolījumus deva māsa Marija Konsuela, kas Gulbenē dzīvo un darbojas jau piecus gadus. Ar šo solījumu viņa apstiprināja un atdeva sevi pilnīgai kalpošanai Dievam un baznīcai.
“Esmu laimīga, bezgala laimīga. Sestdien to es izjutu ar visu sirdi,” saka māsa Konsuela, kas pārstāv Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregāciju.
Katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs skaidro, ka ticīgais, kas iestājas klosterī, apsolās dzīvot saskaņā ar evaņģēliskajiem padomiem – sirdsšķīstībā, paklausībā un nabadzībā. Iestājoties klosterī, cilvēkam tiek dots ilgs pārbaudes laiks, kurā viņš var pārbaudīt sava aicinājuma patiesumu. “Piemēram, trīs gadus svētsolījumus dod tikai uz gadu. Ja cilvēks saprot, ka viņa ceļš ir grūts, tos var tālāk neatjaunot un atsākt dzīvi ārpus klostera. Tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība par savu izvēli, dod mūžīgos svētsolījumus – tās ir laulības ar Kristu, kas ilgs gan visu šās dzīves laiku, gan arī mūžībā,” saka V.Bogdanovs.
To, ka šīs ir laulības ar Kristu, apliecināja māsas Konsuelas baltais rožu vainags. Īpašā lūgšanas laikā māsa Konsuela gulēja zemē – tādējādi apliecinot savu pazemību Dieva priekšā. “Cilvēki lūdzas ne tikai ar vārdu, bet arī ar savu ķermeni. Viena lūgšanas poza ir stāvus, otra – uz ceļiem, trešā – guļot uz vaiga. Šī trešā ir vispazemīgākā poza,” skaidro priesteris.
Nozīmīgajā notikumā piedalījās 15 klostermāsas, kas bija ieradušās no Rīgas, Lodzas un Varšavas (Polijā), kā arī Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregācijas ģenerālvikāre māsa Renigija, kurai māsa Konsuela teica savu solījumu. Mūžīgajos svētsolījumos māsa Konsuela apliecināja dzīvi šķīstībā, nabadzībā un paklausībā un ar savu dzīvi godināt Svēto Trīsvienību. Karmelītu ordenim ir vairāki atzari – kongregācijas. Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregācija uzplaukusi Polijā. Šī kongregācija sākotnēji tika veidota, lai rūpētos par bērniem, kas nav aprūpēti. Klostermāsām jābūt vienkāršām, priecīgām, atvērtām, jāvelta laiks lūgšanai, divvientulībai ar Dievu. Klostermāsas palīdz draudzes darbā, strādā skolās.
Ikdienā māsas nēsā brūnu habitu (tērpu). Brūnā ir nabadzības krāsa. Habitus, kā visas citas nepieciešamās drēbes, māsas šuj pašas. Josta, pie kuras ir rožukronis, apzīmē paklausību, nobriedušu ticību Dievam, krusts (kreisā pusē uz sirds) ir dvēseles un miesas veselības devējs, skapulārs (priekšautveidīga tērpa daļa) un baltā aube apzīmē Kristus saldo un vieglo jūgu, ko māsas nes, melnais velons (lakats) apzīmē personīgo cieņu, neaizskaramību un kautrību, kas jāaiznes Kristum mūžībā. Svētkos māsas uzvelk baltu apmetni, kas nozīmē iekšēju tīrību un šķīstu sirdi.
