Lejasciema pagastā darbojas mednieku klubs “Lejasciems”, kas 2001.gadā bija pirmā šāda veida sabiedriskā organizācija rajonā.
Lejasciema pagastā darbojas mednieku klubs “Lejasciems”, kas 2001.gadā bija pirmā šāda veida sabiedriskā organizācija rajonā. Kluba prezidenta pienākumus veic Lejasciema mežniecības mežzinis Jānis Naglis.
Šogad klubs atzīmēs piecu gadu jubileju, tāpēc par to, ko šajā laikā izdevies paveikt, kādas ieceres saistās ar turpmākajiem gadiem, kā arī par medībām, kas kluba biedriem kļuvušas ne tikai par vaļasprieku, bet dzīvesveidu, stāsta Jānis Naglis.
Līdzīgi kā citviet rajonā arī Lejasciemā bija mednieku kolektīvs. Tam ir sena vēsture. Vismaz 30 gadu garumā. Sākoties juku laikam, kad likvidējās kolhozi un visi steidza dalīties, jo tā bija modes lieta, arī mednieku kolektīvs sadalījās trīs atsevišķās vienībās – Dūres, Sudala un Lejasciema mednieku kolektīvā. Tomēr vīrus šāda dalīšanās neapmierināja. Viņi, sanākot kopā, arvien biežāk izteica vēlmi atkal apvienoties, sakot, ka viens nav karotājs. Tā radās mednieku klubs “Lejasciems”, jo bijām pirmie, kas sapratām, ka tikai tā esam vienots, kopīgs spēks. Mēs daudzās lietās esam spējuši būt pirmie. Piemēram, tas, ka pirmais mednieku festivāls 1998.gadā notika Lejasciemā, ir daļējs mūsu mednieku nopelns. Pagājušajā gadā festivāls notika 6.reizi. Līdz šim esam piedalījušies visos festivālos un guvuši labus rezultātus. Tas nozīmē, ka citi ar mums rēķinās, mūs pazīst.
Klubam ir arī vizuāli skaists karogs.
Karogs kā kluba simbols mums rajonā bija pirmajiem. Arī Latvijā, piedaloties dažādos mednieku pasākumos, lepojāmies ar karogu. Pēc tam radās sekotāji. Klubā visi esam savējie. Piedaloties sacensībās, paļaujamies uz pašu spēkiem, nepiesaistot papildspēkus. Visiem vienmēr sakām, lai mūs pieņem tādus, kādi esam, jo tādi arī paliksim. Arī rajona sporta sacensībās Lejasciema mednieku klubs gandrīz vienmēr ierindojas pirmajā trijniekā.
Cik biedru ir klubā un kā par tādu kļūst?
Klubā šobrīd ir 41 mednieks. Ir bijis arī nedaudz vairāk, bet ar biedru skaitu īpaši izcelties negribam, jo kuru katru klubā neuzņemam. Par jauna biedra uzņemšanu lemj kluba valde, kurā ir 9 cilvēki. Vispirms kandidātam nosakām pārbaudes laiku, jo ir pieredze, ka viens cilvēks ar savu attieksmi spēj sabojāt visu kolektīvu. Kandidātu ņemam līdzi uz medībām, lai pārliecinātos – uzņemt biedros vai ne. Topošajiem medniekiem, sākot ar šo gadu, jāmācās speciālos kursos, tomēr mūsu kluba iekšējais noteikums bija, ir un būs nemainīgs: ja esi kļuvis par jauno mednieku, pirmo gadu ej par dzinēju. Agrāk par dzinēju bija jābūt divus gadus.
Kādām īpašībām jābūt, lai varētu kļūt par mednieku?
To nav viegli pateikt. Viss ir atkarīgs no cilvēka. Viņam jābūt kārtīgam medniekam šā vārda vistiešākā nozīmē. Viņš nedrīkst būt iedomīgs un iedomāties, ka ir gudrāks par visiem. Bieži uzsveru, ka mednieki dzīvo it kā savā, viņiem vien raksturīgā pasaulē. Daudzi uzskata, ka šaujot iznīcinām dzīvniekus, bet tā nav taisnība. Ne tikai daba, arī medības palīdz regulēt zvēru skaitu. Ja pareizi veikta dzīvnieku uzskaite un pareizi noteikts limits, medības dabai nāk par labu. Piemēram, aļņu skaita palielināšanās nodara kaitējumus meža kultūrām, pārmērīgi liels meža cūku skaits – cieš lauksaimniecība, to, kādus postījumus nodara bebri, nav jāpaskaidro.
Kā ar šiem spēcīgajiem grauzējiem cīnīties?
Uzskatu, lai cīnītos ar bebriem, daudz kas netiek darīts tā, kā vajadzētu. Mednieku klubs 2000 latu gadā pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Atpakaļ mežā šī nauda nenonāk, lai gan tas nav pareizi. Daļa tiek atvēlēta lielu medību objektu celtniecībai, valsts medību saimniecībām un citam. Esmu izrēķinājis, ka Latvijas mednieki gadā valsts akciju sabiedrībai samaksā apmēram 500 000 latu. Varbūt, ieklausoties mednieku saceltajā brēkā par bebru kaitējumiem, kaut kas tiks darīts. Piemēram, valsts par katru nomedīto bebru varētu maksāt nelielu atlīdzību, jo šīs medības saistās ar ievērojamiem izdevumiem.
Vai došanos medībās uzskatāt par svētkiem?
Noteikti. Medībās nevar doties ar to pašu tērpu, ar kādu gulēji zem automašīnas, to remontējot. Nekad nevērtēju mednieku pēc tā, kādā automašīnā viņš brauc, ar kādu plinti šauj, cik dārgs apģērbs mugurā, bet ir gadījumi, ka viens otrs medībās ierodas ar vairākus tūkstošus vērtu karabīni un gandrīz tikpat dārgu apģērbu, bet no mednieka prasmes nav nekā. Tādus mēdzu “iznest” cauri, noliekot viņu tādā vietā, kur zvēri nāk, jo tāds cilvēks dzīvniekam nav bīstams. Kad bez rezultātiem izšautas visas patronas, tad lepnajam kungam mute ir ciet. Viņš paliek mazs un zems. Atceros nelaiķi Druvāru Žvīriņu, kurš uz medībām nāca uzsējis kaklasaiti. Daudzi par viņu smīkņāja, bet es bildu: gods un slava tādam medniekam, jo viņš ciena medības.
Tie, kas savulaik kļuvuši par medniekiem, ir šai nodarbei uzticīgi visu mūžu?
Zinu daudzus cilvēkus, par kuriem visi teica, ka tas tik ir mednieks, bet šodien viņi vairs nav mednieki, lai gan šiem vīriem ir laba veselība. Iemesls, kāpēc tā notiek, ir arī medību sadārdzināšanās. Tie, kas medībās šodien vairs nepiedalās, bija tā dēvētie “gaļas” mednieki, jo agrāk no meža zvēru gaļas tika gatavotas desas un konservi. Īsts mednieks plinti krūmos nemet, kamēr vien viņš spēj aiziet uz mežu. Mūsu klubā ir daudz gados vecu mednieku, kam iešana sagādā grūtības, bet viņi medībās vienmēr ir klāt, jo šiem vīriem svarīgs nav rezultāts, bet medību process. Kluba vecākajam biedram Artūram Gailim 26.oktobrī paliks 82 gadi. Jaunākajam – Vilnim Meisītim – ir 23 gadi.
Ir tā, ka mednieks mednieku pazīst pēc pirmā acu skatiena?
Noteikti. Lai neapvainojas citu profesiju pārstāvji, bet, piemēram, divi celtnieki visu vakaru var nosēdēt pie viena galda, dzert šņabi un bez apstājas runāt par dažādām problēmām un tikai šķiroties noskaidrot, ka ir viena aroda pārstāvji. Mednieks mednieku pazīst ne tikai no pirmā acu skatiena, bet arī no rokas spiediena vai pirmajiem vārdiem.
Par ko mednieki runā?
Pirmās sarunas ir par laiku, tad – par medībām. Mednieki prot radīt savu pasauli, jo ne vienmēr viņiem patīk apkārtējā. Nekad mednieki nerunā par varu vai politiku. Viņi labprātāk joko, stāsta anekdotes, cits citu pavelk uz zoba, netiek aizmirstas arī sievas, sievasmātes un mīļākās. Lai atvaino politiķi un varasvīri, bet tur, kur notiek sarunas par politiku, smird. Ja cilvēkam tā smaka ir, uz masta stāvēt viņš nevar, zvēri no tāda bēgs.
Vai Lejasciema meži ir zvēriem bagāti?
Protams, kā gan citādāk mums būtu staltbriežu trofejas, pie tam vieni ragi guvuši zelta medaļu. Rajonā otras tik skaistas staltbrieža trofejas nav. Par medību trofejām esam saņēmuši sudraba un bronzas medaļas. Uzskatu, ka Lejasciema un Dūres meži vienmēr bijuši bagāti ar zvēriem. Tas ir tāpēc, ka ziemā neaizmirstam par zvēru piebarošanu. Ir izveidoti speciāli barības lauciņi. Esam pieredzējuši arī krīzes laiku, kad neizskaidrojamu iemeslu dēļ zvēri it kā kaut kur pazūd vai slimību un pārlieku bargās ziemas dēļ iznīkst, bet nekad meži nav bijuši pilnīgi tukši.
Kā Lejasciema mednieki jūtas Eiropas Savienībā?
Personīgi es par šo Savienību nebalsoju, jo no mednieka viedokļa sapratu, ka būs darīšana ar standartiem, ierobežojumiem un aizliegumiem, ka nebūsim brīvi. Piemēram, noteiktais lūšu skaits. Kur loģika? Kurzemē šoziem sniega nebija, Alūksnes pusē – bija, tāpēc lielāko daļu no atvēlētā lūšu skaita nošāva Balvu un Alūksnes mežos, bet Kurzemē tikai vienu. Kur der šie noteikumi? Sloku medības pavasarī medniekiem līdzinājās atmodas laikam. Pēc tā viņi skaitīja gadus. Lejasciemā pavasaros nošāva ne vairāk kā 40 līdz 50 putnus. Kas tas ir? Nieks. Tomēr aizliedza sloku medības. Eiropā nedrīkst, tātad arī pie mums nedrīkst. Mēs dzīvojam Latvijā un medīt dodamies Latvijas mežos, turot kabatā naudas maku, kas ir krietni plānāks nekā citu ārvalstu medniekiem.
***
Fakti
– Latvijā ir apmēram 38 000 mednieku, kas darbojas
900 dažādu nosaukumu klubos un kolektīvos.
– Vienas medību sezonas laikā Valsts meža dienesta medību daļa un mežniecības izsniedz apmēram
25 000 mednieku sezonas kartes.
– Vislielākā aktīvo mednieku organizācija pasaulē “Safari Club International” dibināta 1971.gadā. Organizācijas filiāle ir arī Latvijā. Tās mērķis ir sekmēt dabas aizsardzību, izglītot sabiedrību un aizsargāt medību tiesības visā pasaulē. Šobrīd klubā ir vairāk nekā 37 000 biedru, kas darbojas 200 filiālēs.
