Apmeklējot senas pilis un muižas, daudzreiz esmu domājusi – ko pēc gadiem simts un vairāk mūsu pēcteči aplūkos kā mūsu laikmeta liecības? Reti kura no mūsdienu ēkām ar kaut ko izceļas uz citu namu fona. Tomēr izrādās, ka tik bezcerīgi nav. Trešdien svinīgi tika iesākts Eiropas Kultūras mantojuma gads 28 Eiropas valstīs. Latvijā tas sākās ar vēl nebijušu pasākumu – pirmo reizi valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu piešķīra trīs šajā gadsimtā celtiem objektiem: Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, privātmājai „Villa Guna” Jūrmalā un Žaņa Lipkes memoriālam Ķīpsalā. Lūgumu iekļaut Nacionālo bibliotēku valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā parakstījuši vienpadsmit bijušie kultūras ministri. Daudz apspriestā un kritizētā Gaismas pils beidzot ir novērtēta. Viss sācies tolaik, kad kultūras ministrs bijis maestro Raimonds Pauls. Viņš teica: „Paldies dievam, ka viss tas izdevās, jo viss tas sākās diezgan jocīgā laikā, naudas galīgi nebija. Bet viss ir labi, kas labi beidzas. Tā bija mana jaunības dienu „kļūda”.” Nu šī „kļūda” kļuvusi par aizsargājamu kultūras pieminekli. Un diezin vai vajag pārmest bibliotēkas būvniecības milzīgās izmaksas, jo arī visas vecās pilis un muižas, kuras mēs tā apbrīnojam un atjaunojam mūsdienās, pirmsākumos taču piederēja bagātniekiem, un to celtniecība izmaksāja krietnas summas. Un arī bibliotēka ir mūsdienu pils – Gaismas pils. Arhitektūra allaž esot uzskatīta par karaļu mākslu, tātad – dārga. Tam nevar nepiekrist, jo bez lielas naudas skaistu namu neuzbūvēsi. Bet saistībā ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu Latvijā notiks arī citi pasākumi. Piemēram, 9.maijā īpašā akcijā mudina iesaistīties pasaulslavenais operdziedātājs Plasido Domingo. Viņš aicina izpildīt sev nozīmīgā kultūras mantojuma vietā „Odu priekam” un dalīties ar to sociālajos tīklos. Bet Pasaules miera dienā, kas ir 21.septembrī, ikviens, kura īpašumā ir kāds vēsturisks zvans, aicināts piedalīties kopīgā Eiropas zvanu akcijā, atzīmējot Pirmā pasaules kara noslēgumu. Šobrīd Latvijas pasākumu kalendārā iekļauti 28 mantojuma gada notikumi, taču ikvienam ir iespēja pieteikt savu notikumu īpaši šim nolūkam izveidotā interneta vietnē „www.mantojums2018.lv”. Starp citu, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kas ir Eiropas Kultūras mantojuma gada koordinatore, ir doma mainīt nosaukumu, kļūstot par pārvaldi, jo tā vēlas vairāk darboties, nevis kontrolēt.
