Satriecoša ziņa! Ceļu satikšanās drosmes direkcija sākusi reģistrēt bezceļa transportlīdzekļus! Sen bija laiks, es jums teikšu.
Satriecoša ziņa! Ceļu satikšanās drosmes direkcija sākusi reģistrēt bezceļa transportlīdzekļus! Sen bija laiks, es jums teikšu. Ļoti progresīvs virziens! Reizēm visapkārt ir viens vienīgs bezceļš un bezizeja. Pilnīga putra… Es to domāju gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vārdu sakot, kādam šajā pasaulē ir jāsāk ieviest kārtība.
Ir jāpāriet uz pilnīgi jauna tipa transportu, kam nav vajadzīgi ceļi, stāvvietas, garāžas.
Tā nu arī es, jūsu padevīgais kalps Antons Krikums, viņdien kātoju uz zināmo direkciju, lai reģistrētu savu bezceļa transportlīdzekli. Uzminiet nu, kas tas tāds ir! Domājat – burulaiva vai lidmašīna? Es jau labprāt, bet nopirkt nevaru. Protams, varu mēģināt pats uzkonstruēt kādu kuģīti vai lidmašīnu no papīra… He! Bet ne par to ir runa. Esmu nopietns vīrietis labākajos gados, izgudrotājs, kā sacīt jāsaka, racionalizators esmu. Grasos patentēt savu laika mašīnu un, dabiski, vēlos arī piereģistrēt to, lai viss būtu, kā nākas. A tajā direkcijā smejas. Netic. Prasa, lai demonstrēju savu ierīci un arī to, kā tā darbojas. Teicu – labi. Vienam cilvēkam visu parādīšu. Ierīce vēl ir izmēģinājumu stadijā. Tāpēc pagaidām to lietoju eksperimentāli, divatā, un tikai kopā ar izmeklētiem partneriem, ar kuriem jūtu bioloģisko saderību. Man ļāva izvēlēties.
Nu tad izvēlējos arī simpātisku darbiniecīti. Mani noteikumi bija: mums jāpaliek divatā uz pusstundu aptumšotā telpā, lai tikmēr neviens mūs netraucē.
Es jums teikšu, viņa iznākot jutās nevis 40, bet tikai 20 gadus veca. Un es tāpat. Mums pilnīgi zuda laika sajūta un nebija nekādu problēmu. Nekur nebija jāsteidzas. Bija pagājusi tikai pusstunda, bet mums likās – mūžība. Eksperimenta dalībniece apstiprināja, ka laika mašīna patiešām eksistē. To reģistrēja. Daiļās dāmas, savu laika mašīnu esmu nosaucis par laika kapsulu. Negribat izmēģināt ceļošanu tajā kopā ar mani?
