Ko tie mani mazbērni var vaimanāt par to, ka mūsu miestā darba neesot. Kādas muļķības! Būtu man viņu jaunība, enerģija. Es dzīvotu ar vērienu. Man nevajadzētu darba devēja. Es būtu pašnodarbinātais. Eh!
Būtu man tāds skaistums kā mazmeitai… Es visus vīrišķus ar vienu acu skatienu pie vietas noliktu. Lai maksā par to vien, ka var uz mani skatīties, runāties un kāds – varbūt arī pieskarties! Bet arī tas nav obligāti. Tagad jau pār pasauli valda internets. Kā saka, globalizācija. Mana mazmeita ar savu skaistumu var tieši no mājām iziet, kā saka, starptautiskā apritē. Mazmeitai jāiemācās kārdinoši izģērbties, vienmēr saglabājot kaut ko neatklātu, kādu noslēpumu, lai saglabātu intrigu. Daudzi veči pa internetu kā pa atslēgas caurumu ir gatavi skatīties uz jaunu, daiļu ķermeni atkal un atkal līdz bezgalībai. Vecās sievas pat nenojauš. He. Arī manējā. Un daudzi ir gatavi par to atvērt makus. Sievām nezinot, protams. Man arī ir gadījies tā notriekt pusi pensijas vienā rāvienā.
Mazdēls man mazāk smuks. Viņam nevaru ieteikt to pašu, ko mazmeitai. Toties puikam mēle labi piesieta. Apvārdos kuru katru. Es viņam visu laiku saku – mācies par zīlnieku, apgūsti hipnozi, psihoanalīzi, trenē acis un ausis! Tā ir skola visai dzīvei. Vienmēr maize būs. Arī sviesta kārta un desa.
Dzirdēts, ka būšot te biznesa forums. Mazdēlam tas būtu īstais peļņas laiks. Tūlīt arī sekos pirmsvēlēšanu drudzis vietējā pašvaldībā. Ir tikai jāiefiltrējas, jāiemanto uzticēšanās. Un tad, malkojot šampanieti, it kā starp citu tur vienam vai otram var izmest: “Redzu, ka neiet, kā gribētos. Esi noskausts. Ir uzlikta acs. Kāds ir salādējis.” Varbūt divi šādu informāciju palaidīs gar ausīm, bet trešais ieklausīsies. Un tas, cerams, kļūs par maksātspējīgu draugu. Ja palaimēsies – uz mūžu. Būs prieks burties uz velna paraušanu! Drīz vien tas uzņēmējs kļūs tik atkarīgs no mana apburošā mazdēla, ka bez viņa padoma vairs ne gulsies, ne celsies. Galvenais ir visā uzturēt tādu patīkamas komunikācijas atmosfēru un domas vienmēr izklāstīt varbūtības teorijas ietvaros. Sak, varbūt būs, bet varbūt nebūs, varbūt mīla, bet varbūt naids un tā tālāk. Jādzīvo humora garā. Jāuzsver, ka katrs uzņēmējs/deputāts/ mīlnieks tomēr pats ir sava likteņa kalējs. Protams, ar personiskā garīgā skolotāja, personības izaugsmes trenera atbalstu. Piemēram, ja uzņēmējs/deputāts jautā, ko tas varētu nozīmēt, ja vairākas naktis pēc kārtas sapnī redz kartupeļus, atbilde taču ir skaidrāka par skaidru: “Vai nu jūs ietupinās, vai novāks!” Ja lūgs paskaidrot tiešāk, jāsaka: “Es redzu vīziju. Skaidrojums nāks ar laiku!” Un, ticiet man, jebkuru vīziju ar laiku var izskaidrot.
Vārdu sakot, mūsu miestā ir milzīgas iespējas nekur nereģistrētai ienesīgai pašdarbībai. Jaunieši – riskējiet, rīkojieties! Jums pieder pasaule!
