Galvenais ir vēlēšanās tās saglabāt.
Galvenais ir vēlēšanās tās saglabāt
Liāna Jansone, rajona Izglītības pārvaldes vadītāja
Jābūt devīgiem, nevis skopiem
Vispirms jātiek skaidrībā, ko uzskatām par mazu skolu? Izrādās, ka maza skola ir tā, kurā skolēnu skaits ir mazāks par 75. Tas ir relatīvs lielums, jo vienam šis skaits ir mazs, otram – liels. Uzskata, ka sākumskolām jāatrodas iespējami tuvāk mājām, bet, ja četrās klasēs ir kopā 15 skolēni, vai tas ir daudz vai maz? Ko darīt, lai šīs mazās skolas saglabātu? Ir vienkārši jāgrib tās saglabāt, jo citu neko nevar darīt. Ir jābūt gataviem maksāt ievērojamos izdevumus. Skola, kurā mācās 100 bērni, noteikti izmaksās mazāk nekā skola, kurā ir 15 skolēni. Tātad – nav jābūt skopiem un jāvēlas šīs skolas pastāvēšana. Es nerunāju par ekonomiskumu, bet par devīgumu un skopumu. Pedagogi vispusīgi ir jāsagatavo tā, lai viņi varētu strādāt ar četrām klasēm, kurās ir 15 bērni, un katrai klasei nevajadzētu savu skolotāju. Noteikti ir jāsaglabā viņu kvalitāte, vienalga, cik lielā vai mazā skolā šie cilvēki strādā. Šodien ir vajadzīgi tādi pedagogi, kādi bija kādreiz, kuri atbilstoši mūsdienu prasībām prata panākt zināšanu kvalitāti, arī vienam strādājot ar 15 skolēniem.
Sandra Duļbinska, Daukstu pagasta pašvaldības vadītāja
Nebaidos no izdevumiem
Pirms sākām dalīt 200 000 novadu naudu, lielāko daļu tās izlietojām skolas sakārtošanai, jo uzskatu, ka mazās skolas ir jāsaglabā, bet apzinos, ka iedzīvotāju kļūst mazāk un kādu mazo skolu saglabāt nebūs iespējams. Varbūt ir vērts padomāt par to, ka šīm skolām nav jābūt ar deviņām klasēm, bet, piemēram, ar sešām, jo mazajiem bērniem ir būtiski, lai skola būtu iespējami tuvāk mājām. Manuprāt, mazā lauku skolā vide ir salīdzinoši labvēlīgāka, jo klases nav pārpildītas. Arī ārpus skolas bērns jūtas drošāk, ir mazāk pakļauts dažādiem vilinājumiem. Mēs darām visu, lai savu skolu, kas pagastā ir vienīgā, saglabātu. Ieguldām līdzekļus remontā, ir izveidota skolas vadības grupa, kas strādā pie izglītības kvalitātes, izveidotas pirmsskolas vecuma bērnu grupas, lai vecāki varētu mierīgi strādāt, zinot, kur atrodas viņu mazuļi. Skola atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā vietā, tāpēc pašvaldībai ir autobuss skolēnu pārvadāšanai. No pagasta visi ceļi ved uz Gulbeni, bet mēs gribam bērnu ceļus pavērst skolas virzienā. Salīdzinoši mūsu skolā par bērnu skaitu nevaram sūdzēties.
Kristīne Ilgaža, Izglītības satura un eksaminācijas centra informācijas daļas vadītāja
Lēmums jāpieņem pašvaldībai
Demogrāfiskā situācija valstī ir starp cēloņiem, kāpēc skolās samazinās skolēnu skaits. Liels skaits cilvēku no laukiem dodas uz pilsētām, kopā ar bērniem brauc strādāt uz ārzemēm, noveco konkrētās teritorijas iedzīvotāji, arī tas ir skolēnu skaita sarukuma iemesls. Būt vai nebūt mazajām lauku skolām – nav viegli atbildēt, bet lēmumu par skolas slēgšanu pieņem pašvaldība. Tas pašvaldībai nav viegls lēmums, jo nereti skola ir pagasta kultūras un sabiedriskais centrs. Tomēr rūpīgi jāizvērtē, vai ļoti mazā skolā skolēniem būs iespējams nodrošināt kvalitatīvu izglītību, vai pietiks resursu šādas skolas uzturēšanai, ņemot vērā, ka izmaksas vienam skolēnam šādā skolā ir lielas. Galvenais, lai jebkurā gadījumā, slēdzot skolu vai ne, neciestu bērni. Īpaši mazāko klašu skolēniem ir būtiski, lai skola būtu iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai. Ja tomēr pieņemts lēmums par skolas slēgšanu, jānodrošina iespēja bērniem bez problēmām nokļūt tuvākajā izglītības iestādē, tāpēc būtisks ir transports. Ne mazāk svarīga ir arī izglītības kvalitāte un pieejamība.
