Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus. Aptaujājām kandidātus no tiem sarakstiem, kuru iekļūšana Parlamentā šķiet ticama, tas ir, kuri pēc socioloģisko pētījumu pēdējo mēnešu datiem sasniedz un pārsniedz piecu procentu barjeru. Tātad – uz jautājumiem atbild: “Jaunais laiks” (JL), Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība), “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partija (TP), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienība (LPP/LC) un Saskaņas centrs (SC).
(Turpinās no 19.septembra)
JL
Ja nevēlamies būt mazkvalificēta darba darītāju valsts, jāpievienojas ES kopīgajam mērķim – paaugstināt vidējās (gan vispārējās, gan profesionālās) izglītības ieguvēju īpatsvaru līdz 85 % 2010.gadā.
Kā to panākt? Vismaz 97 % Latvijas bērniem jāiegūst pamatizglītība, garantējot nepieciešamo pedagoģisko un materiālo atbalstu no valsts (arī ēdināšanai, transportam un mācību līdzekļu iegādei). Sadarbībā ar pašvaldībām un tiesībsargājošām iestādēm jāpilnveido skolas apmeklētības uzskaite un kontrole, precizējot katras institūcijas atbildību. Jāuzlabo izglītības ieguves iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām. Svarīgi finansiāli un metodiski nodrošināt vakarskolas, kuru loma pieaugs.
ZZS
ZZS uzskata, ka izglītības jomas stratēģiskie mērķi izglītības kvalitātes uzlabošanā saitīti ar pedagogu algu paaugstināšanu (tās jau ir paaugstinātas no šī mācību gada 1.septembra par 70 Ls), skolotāja profesijas prestiža paaugstināšanu, mācību vides un infrastruktūras uzlabošanu, jauniešu motivēšanu pedagoga darbam, pedagogu profesionālās karjeras attīstības iespēju nodrošināšanu. Strādājot pie izglītības kvalitātes uzlabošanas, svarīgi, ka 2007. – 2013.gadā izglītības un zinātnes jomai tiks piesaistīti līdz šim vēl nebijuši Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi – ap 750 miljoni eiro, kā arī nacionālais līdzfinansējums (papildus ap 20 %). Šie līdzekļi ir jāizmanto izglītības iestāžu, bibliotēku un augstskolu datorizācijai, skolu modernizācijai, dabas zinātņu kabinetu un laboratoriju modernizācijai. Turklāt, īpašs akcents šo līdzekļu izmantošanā ir jāparedz tieši Latvijas reģioniem.
TB/LNNK
Nepieciešams paaugstināt valsts valodas zināšanu līmeni cittautību skolās, pakāpeniski pārejot uz mācībām latviešu valodā, ieviest Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu. Jāpilnveido mācību rezultātu novērtēšanas sistēma pamatskolā, pedagogu darba vērtēšanas sistēma, skolu mācību tehniskā bāze, valsts centralizētā eksaminācija. Jāpalielina eksakto priekšmetu obligātais minimums vidusskolā, lai neierobežotu turpmāko studiju iespējas. Jāpalielina valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits (sasaistot to ar obligātu pēcstudiju darbu valstij nozīmīgās jomās), eksakto un tehnisko studiju programmu īpatsvars, stipendiju saņēmēju skaits; finansējuma daļa zinātnei valsts budžetā, vienlaikus veicinot privātā finansējuma piesaisti praktiskiem pētījumiem.
TP
Izglītība un zinātne ir noteikta par prioritāti gan Nacionālās attīstības plānā, gan TP programmā. Galvenās cerības šo jomu attīstībā saistās ar gandrīz miljardu eiro novirzīšanu šo sfēru sakārtošanai un attīstībai.
LPP/LC
Latvijas izglītības sistēmā ir nepieciešamas stabilas, uz vienotu izglītības politiku balstītas ilgtermiņa reformas, kas nodrošinātu izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgum, tāpēc sadarbībā ar uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām nepieciešams izstrādāt pasūtījumu speciālistu sagatavošanai tajās nozarēs, kurās šobrīd trūkst kvalificēta darbaspēka. Jau šobrīd var droši apgalvot, ka ir vērojama sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu pārprodukcija, kamēr arvien vairāk sastopamies ar tehnisko un inženierzinātņu speciālistu trūkumu.
SC
Paaugstināt skolotāju sociālo statusu un uzlabot viņu stāvokli: palielināt algas līdz ierēdņu algu līmenim, paplašināt sociālās priekšrocības, samazināt slodzi. Paplašināt pedagoģisko kursu tīklu cilvēkiem ar speciālo izglītību, sniegt pedagogiem plašākas iespējas paaugstināt kvalifikāciju, tostarp arī ārvalstīs. Paaugstināt izglītības standartus matemātikā un eksaktajās zinātnēs. Skolēniem – bezmaksas mācību grāmatas un bezmaksas pusdienas. Mērķa finansējuma piešķiršana, visās skolās nodrošinot ātru pieeju internetam; tālmācības izmantošana, interneta uzturēšana – visiem pieejama un bez maksas. Skolu padomju pilnvaru paplašināšana. Pilsoniskā audzināšana un kultūru daudzveidība kā izglītības ideoloģija. Mācību valodas brīva izvēle.
PCTVL
Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, ir nepieciešams:
– izglītības sistēmas finansēšana līmenī, kas nebūtu zemāks par 3 % no IKP;
– nodrošināšana ar mūsdienīgām iekārtām un mācību līdzekļiem;
– skolotāju algas likmei ir jābūt ne mazākai par trim minimālajām algām;
– atjaunot pedagoģijas zinātniski pētniecisko institūtu;
– pilnvērtīgas eksakto un dabaszinātņu pasniegšanas sistēmas atjaunošana;
– jauno attīstošās izglītības sistēmu ieviešana;
– skolu pašpārvalžu tiesību paplašināšana mācību programmu izvēles, vadības un pasniedzēju sastāva atlases jomā;
– pastāvošā skolu tīkla nepamatotas samazināšanas, īpaši lauku rajonos, pārtraukšana un normu samazināšana, kas nosaka skolēnu skaitu klasē.
* * *
Nākamajā numurā: – Vai atbalstāt citur pastāvošās kārtības pārņemšanu, ka, nomirstot laulātajam draugam, otrs turpina saņemt abu pensijas?
