Romieši, galli, ķīnieši, ēģiptieši un persieši olā saskatīja Visuma simbolu. Pagānu laikos ola attēloja zemes atdzimšanu. Garā, grūtā ziema bija galā, zeme atvērās un atdzima.
Romieši, galli, ķīnieši, ēģiptieši un persieši olā saskatīja Visuma simbolu. Pagānu laikos ola attēloja zemes atdzimšanu. Garā, grūtā ziema bija galā, zeme atvērās un atdzima.
Uzskatīja, ka olai piemīt īpašas spējas, tāpēc tās iemūrēja māju pamatos, lai atgaiņātu nelabos spēkus. Romā topošās māmiņas nēsāja līdzi olu, jo tas palīdzēšot noteikt vēl nedzimušā bērna dzimumu. Pirms ienākšanas jaunā mājā, Francijā līgavas samina olu.
Viduslaikos olas rotāja un krāsoja arī Anglijā. Edvarda I pārskata grāmatas liecina, ka 1290.gadā karalis samaksājis 18 pensus par Lieldienu dāvanām paredzēto 450 olu krāsošanu un izrotāšanu ar lapu zeltu.
Visslavenākās Lieldienu olas ir gatavojis zeltkalis un juvelieris Pēteris Karls Faberžē. 1883. gadā Krievijas cars Aleksandrs pasūtīja Faberžē īpašu Lieldienu dāvanu savai sievai carienei Marijai. Faberžē ola tā sajūsmināja carieni, ka cars pasūtīja Faberžē uzņēmumam pa olai uz katrām Lieldienām. Šo tradīciju turpināja arī Aleksandra dēls cars Nikolajs II. Kopumā zeltkalis izgatavoja 57 olas.
