Ceturtdien Galgauskas pagasta “Klāvanos” kur dzīvo Oļģerts Miezītis, ieradās konkursa par lauku sētu sakoptību vērtēšanas komisija, lai pārliecinātos, cik liela goda vieta ierādīta bērziem.
Ceturtdien Galgauskas pagasta “Klāvanos” kur dzīvo Oļģerts Miezītis, ieradās konkursa par lauku sētu sakoptību vērtēšanas komisija, lai pārliecinātos, cik liela goda vieta ierādīta bērziem.
83 gadus vecais vīrs ir viens no 54 dalībniekiem, ko pagasta pašvaldība pieteica publicistu Ērika Hānberga, Aivara Berķa un dzejnieka Imanta Ziedoņa tradicionālajam konkursam, kas šogad notiek 13. reizi. Katru gadu komisija vērtē kādu konkrētu elementu lauku sētā. Šāgada tēma ir “Bērzs skaistumam un peļņai sakoptā zemnieku saimniecībā”.
“Klāvanu” saimnieka veikumu vērtēja Ē.Hānbergs, A.Berķis, akciju sabiedrības “Latvijas finieris” ģenerāldirektors Juris Biķis, Latvijas mazpulku padomes priekšsēdētāja Ilze Kļava un žurnāliste Daina Bruņiniece.
Pavasarī O.Miezītis iestādījis bērzus hektāra platībā, pērn kociņi sakņojušies 1,3 hektāros, 2002.gadā bērziem atvēlēti divi hektāri.
Ražīgākais bijis 1989.gads, kad Oļģerts bērzus iestādījis bijušajā kūdras ieguves vietā – 10,2 hektāru platībā. Toreiz viņš izmantojis vietējos, savvaļā augušus stādus, turpmākajos gados dažādās kokaudzētavās tos palīdzējis iegādāties dēls.
“Klāvanu” saimnieks stāsta, ka bērzi stādāmi agri pavasarī, īpaša kopšana tiem neesot vajadzīga. Pirmajā gadā viņš tikai appļaujot apkārt kociņam, bet pārējā teritorijā ļaujot augt zālei, jo tā stādu pasargājot no vēja un neļaujot izkalst augsnei. Bērzus Oļģerts izvēlējies tāpēc, ka tā esot īsta “pionieru suga”, – neesot kaprīza, bet labi augot visur. Par to liecina arī stādījumi ar dažādu gadu intervālu. Vībotnes un usnes viņš pļaujot, jo šīs nezāles ievērojami pāraugot kociņu.
“Egļu pietiek, tāpēc stādu bērzus. Būs nākamajām paaudzēm. Esmu priecīgs, ka 95 procenti stādu ir labi iesakņojušies. Pirmais stādījums jau līdzinās bērzu birztalai. Saimniecības man nav, bet sirds neļauj tīrumiem aizaugt, tāpēc stādu kokus. Arī nākamajā gadā vēl vienu hektāru apstādīšu ar bērziem,” stāsta O.Miezītis.
Viens pats ar visu galā netiekot, neesot agrākā spēka, tāpēc koku stādīšanas talkā aicinot palīgā dēla ģimeni un citus radiniekus.
“Klāvanos” no dažādām koku sugām veidoto jaunaudžu kopējā platība ir 27,3 hektāri, bet zemes kopplatība – 47 hektāri. 1996.gadā Oļģerts egles iestādījis 4,3 hektāros, gadu vēlāk tām atvēlējis 2,5 hektārus. Pirms četriem gadiem piecos hektāros stādījis Mandžūrijas riekstu kokus, Pensilvānijas ošus, priedes, sudrabvītolus un zeltzaru vītolus, kas īpaši dekoratīvi izskatoties ziemā uz baltā sniega.
O.Miezīša lepnums ir arī milzīgie akmeņi, no kuriem lielākais sver 30 tonnas, tā tilpums ir desmit kubikmetri. Lai no meliorēšanai paredzētajām platībām to atvestu līdz “Klāvaniem”, bijuši vajadzīgi trīs traktori, bet piekalnēs milzeni stūmis ekskavators.
Pagalmā izveidots arī akmens aplis, kas atbilst senlatviešu kalendāram. Saimnieks stāsta, ka šādi apļi esot populāri Eiropā.
