Jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā secināts, ka lielākajās Eiropas pilsētās mirušo 60 tūkstošu iedzīvotāju nāves cēlonis ir ilgtermiņa gaisa piesārņojums, kuram cilvēki ikdienā tiek pakļauti.
Jaunākajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā secināts, ka lielākajās Eiropas pilsētās mirušo 60 tūkstošu iedzīvotāju nāves cēlonis ir ilgtermiņa gaisa piesārņojums, kuram cilvēki ikdienā tiek pakļauti. Turklāt bērni ir daudz vairāk pakļauti piesārņotā gaisa ietekmei nekā pieaugušie.
EVA ziņojumā sacīts, ka katram septītajam Eiropas pilsētās dzīvojošajam bērnam ir astmas pazīmes un šāda tendence salīdzinājumā ar situāciju, kas Eiropā bija pirms 30 gadiem, liecina par dramatisku piesārņotā gaisa ietekmes palielināšanos uz cilvēka veselību. Lai mazinātu šo bīstamo tendenci, Eiropas Komisija (EK) jūnijā sākusi realizēt jauno Eiropas vides un veselības stratēģiju. Komisija ar stratēģiju cer sasniegt noteiktāku izpratni par komplicētajām attiecībām starp vidi un veselību, kā arī identificēt un mazināt vides faktoru izraisītās slimības. EK īpašu akcentu jaunajās vides un veselības politikas vadlīnijās liek uz sabiedrības neaizsargātākajām grupām, sevišķi uz bērniem.
Eiropas vides komisāre Margota Valstrēma atzīst: «Veselīga vide nav privilēģija, bet gan cilvēktiesību pamats. Tomēr realitāte ir atšķirīga. Daudzi Eiropas pilsoņi un, jo sevišķi, bērni cieš no slimībām, kuras izraisa vides piesārņojums. Tā kā bērni ir ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums, ir jāgarantē viņiem «labākā iespējamā veselība», kā tas teikts ANO Bērnu tiesību konvencijā». Savukārt Eiropas pētījumu komisārs Filippe Buskvins norāda, ka «apmēram 25 līdz 33 procentiem slimību, kas fiksējamas Eiropas industriālajās valstīs, kā cēloni var identificēt vides faktorus».
