Vidzemes reģiona attīstības konferencē Rīgā prezentēja plānošanas reģiona attīstības programmu un diskutēja par reģionālo attīstību.
Vidzemes reģiona attīstības konferencē Rīgā prezentēja plānošanas reģiona attīstības programmu un diskutēja par reģionālo attīstību. Vidzemes attīstības aģentūra ar to iepazīstina pirmā, lai gan Latgalē un Zemgalē attīstības aģentūru izveidoja ātrāk. Tā ir Latvijā vienīgā aģentūra, kurā ir ne tikai rajonu un pilsētu, bet arī pagastu padomju pārstāvji, pavisam 57 dalībnieki.
“Visās Eiropas Savienības kandidātvalstīs notiek strauja attīstība, reģionu veidošanās un savstarpēja konkurence. Protams, arī Vidzemes reģionā vēlamies būt konkurētspējīgi, bet vienlaikus gribam saglabāt savu identitāti un īpatnības, ar ko atšķiramies no citiem. Tādas iespējas dos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma,” uzsver Vidzemes attīstības aģentūras Plānošanas nodaļas vadītājs Nauris Kalniņš.
Programma tapusi ar Vācijas valdības TRANSFORM konsultantu atbalstu. Desmit gados konsultatīvajai palīdzībai piešķirti 27 miljoni eiro. Vidzemes attīstības programmai no tiem izlietots 10 000 latu. Attīstības aģentūras direktore Jolanta Vjakse uzsver, ka būtiska nozīme programmas izstrādē bija TRANSFORM konsultanta Marka Tsagari prasmei ietvert un sistematizēt visas idejas, kā arī projektu vadītāja Ulriha Daldrupa spējai pārliecināt.
Prioritāte – reģionu attīstība
Konferencē īpašu uzdevumu ministrs reģionu un pašvaldību lietās Ivars Gaters paziņoja, ka Ministru kabinets nolēmis veidot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Tas nozīmē, ka aktualitāti iegūs ne tikai runas un lēmumi par reģionālo politiku un novadu attīstību, bet arī darbība.
“Reģioni būs Latvijas attīstības centri, par to vienmēr esmu bijis pārliecināts,” uzsver I.Gaters. Ulrihs Daldrups atceras, ka pirms diviem gadiem viņš ministrijās neatrada ieinteresētus sarunu partnerus. “Nebija arī labas sadarbības starp rajonu un pilsētu pašvaldību vadītājiem. Tā drīzāk bija konkurence,” viņš norāda. Konferencē uz diskusiju par reģionālās politikas realizāciju nebija ieradies jaunās valdības finanšu ministrs Roberts Zīle, lai gan viņa dalība bija paredzēta darba kārtības projektā.
Vai ir vajadzīgas robežas?
J.Gaters informēja, ka valdībā iesniedzis aicinājumu apspriest plānošanas reģionu robežas. Pašlaik stāsta daudz kuriozu par pašvaldību vēlmēm apvienoties un pievienoties, ne tikai mainot rajonu, bet arī reģionu, kurā tās atrodas. “Plānošanas reģionu robežas Ministru kabinetā izskatīs vispirms. Projekts par Cēsu rajona pagastu priekšlikumu pievienoties Siguldai vēl ir diskutējams, turklāt var gadīties, ka domas mainās. Ja tā tomēr notiks, tad nebūs problēmu mainīt reģiona robežas. Ir jāņem vērā, ka tā nav administratīva teritorija,” skaidro ministrs.
Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs iebilst, ka plānošanas reģionam nav vajadzīgas striktas robežas. Viņš domā, ka valdībai vajadzētu noteikt, cik procentu no iekšzemes kopprodukta pienākas reģioniem, lai tajos zinātu, kādiem mērķiem un cik daudz līdzekļu var izmantot. Arī Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers atzīst, ka ir jānodala reģionu un valsts finansējums. Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs secina, ka visa gudrība ir nejaukt plānošanas un administratīvā reģiona robežas, jo tās ir divas dažādas lietas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka projekti “pārkāpj administratīvo teritoriju robežas”.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis vērtē, ka plānošanas reģionu veidošana ir bijusi ilgstoša un grūta. Vidzemē Valmiera un Cēsis konkurē par reģiona centra godu, un katrai pašvaldībai ir nepieciešams atrast savu vietu. Pašvaldību savienība jūtas atbildīga, ka no 1997.gada līdz šim laikam “politiskās neizlēmības dēļ nav skaidrības, vai likvidēs rajonu pašvaldības”.
“Esam pret valsts pārvaldes ieviešanu reģionos, tāpēc ir izveidoti plānošanas reģioni. Katrs no tiem gadā saņem valdības atbalstu – 50 000 latu,” akcentē A.Jaunsleinis.
Apgūst reģionālo domāšanu
“Vidzemes attīstības programmas izstrāde ilga divarpus gadus, un šajā laikā tās darba grupās iesaistītie reģiona speciālisti un pašvaldību pārstāvji mācījās un mainījās. Diskusijas ar TRANSFORM konsultantiem veidoja reģionālo domāšanu un izpratni. Projektu sabiedriskās apspriešanas laikā aicinājām vērtēt, ar kādu līdzfinansējumu vai ieguldījumu tuvāko divu gadu laikā pašvaldība var piedalīties projekta realizācijā,” stāsta N.Kalniņš. Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļi ir paredzēti reģionu atbalstam, tāpēc ir jābūt gataviem tos saņemt. Šo fondu darbība nebeigsies 2006.gadā, kad Latvija varētu kļūt ES dalībvalsts. Tomēr laikus ir jāattīsta stratēģiskā domāšana, tātad jāstrādā ar programmām, nevis projektiem.
“Ir jādomā par nākotnes iespējām. Prioritāte ir uzņēmējdarbību veicinošiem pasākumiem. Lokāli projekti jāpārvērš par reģionāliem un līdzfinansēšanai ir jākļūst par to ieviešanas principu,” uzsver N.Kalniņš. Attīstības programma izmaksājusi apmēram 10000 latu. Konferences dalībnieki saņēma tās īso versiju, kas papildināta ar bagātīgu fotomateriālu par Vidzemi.
Ar programmu var iepazīties internetā mājas lapā (www. vidzemes-regions.lv).
