Sārtas, lielas pavasara puķes, koši baloni, dzeltenais cālis Čau un vienpadsmit bērnu satrauktie sirdspuksti. Viņi visi gaida izšķilšanos.
Sārtas, lielas pavasara puķes, koši baloni, dzeltenais cālis Čau un vienpadsmit bērnu satrauktie sirdspuksti. Viņi visi gaida izšķilšanos.
Kāds satraukti satver mammas un tēta roku, cits domīgi noskatās uz plašo skatītāju zāli, kāds noskata skaistās, košās dāvanas, ko sarūpējusi Gulbenes pilsētas dome, rajona padome, Kaspars Troicis un laikraksts “Dzirkstele”. Viņi teju, teju izies uz skatuves un rādīs savu veikumu. Ļausies pasaules vērtējumam. Viņi neizprot runas – labs un slikts, pirmais un pēdējais. Bērni ir nākuši, lai kāds priecātos par to, ko viņi spēj. Neviens no mazajiem, dzeltenajiem cālēniem uzreiz nav bijis gailis. Ikvienam ir savs izaugsmes ceļš. Citam tas uzreiz vedīs kalnā, citam ar grūtu darbu. Bet galvenais, ka visi mazie cālēni dzied. Un dziesmā pauž bērnišķīgu mīlestību, kas ir novērtējama.
