Madonas reģionālā Vides pārvalde tradicionālajam konkursam “Sējējs 2003” izvirzījusi četrus pretendentus – trīs zemnieku saimniecības un Ērgļu pagastu.
Madonas reģionālā Vides pārvalde tradicionālajam konkursam “Sējējs 2003” izvirzījusi četrus pretendentus – trīs zemnieku saimniecības un Ērgļu pagastu.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas darbiniece Inese Sedleniece informē, ka no Gulbenes rajona konkursam vērtēšanas grupā “Dabas saimniecība” izvirzīta Gunāra Cigļa saimniecība “Sopuļi” Litenes pagastā, bet grupā “Videi draudzīga saimniekošana” – Jura Pauloviča saimniecība “Ķelmēni” Rankas pagastā.
Neviens no šiem pretendentiem līdz šim konkursā “Sējējs” nav piedalījies. Vērtēšanas komisija konkursa pretendentus apmeklēs septembra sākumā.
G.Ciglis stāsta, ka konkursā piedalās, rādot dabiskās pļavas, kas raksturīgas Litenes pagastam. “Sopuļu” saimniecībā ir apmēram 80 hektāru šādu pļavu. “Dabīgas pļavas ir tādas, kurās nekad nav notikusi nekāda saimnieciskā darbība. Nav arts, nav sēts, taču palaikam zāle šajās pļavās ir jāpļauj. Citādi vieta aizaug ar krūmiem un zūd biotopi, jo te ir putnu ligzdošanas vietas, kukaiņi. Pašlaik Latvijā dabīgās pļavas intensīvi aizaug. Tāpēc Pasaules dabas fonda projekts paredz tās saglabāt,” saka G.Ciglis. Viņš pauž, ka bez finansiāla atbalsta dabīgās pļavas nav iespējams saglabāt. G.Ciglis savos īpašumos katru gadu vēlā rudenī, kad beidzies putnu ligzdošanas laiks un noziedējušas visas pļavu puķes, nopļauj līdz četriem hektāriem zāles katrreiz citā vietā.
“Zāles nopļaušana vienā hektārā platības maksā 70 latus. Bez valsts vai Eiropas Savienības finansiāla atbalsta dabiskās pļavas nebūtu iespējams saglabāt, jo neviens zemnieks Latvijā nav tik bagāts, lai tik lielu naudas summu iegdītu, neko negūstot pretī,” saka G.Ciglis.
J.Paulovičs informē, ka jau desmit gadus saimniecībā “Ķelmēni” audzē rudzus un savā ceptuvē cep maizi, bet piekto gadu – bioloģiski tīru produkciju. “Šogad rudzus audzējam 230 hektāru platībā. Dienā cepam pusotru tonnu maizes. Ražojam arī izejvielu akciju sabiedrībai “Rankas piens” maizes jogurtam, kuru pircēji ļoti iecienījuši. Pastāvam, pateicoties valsts atbalstam – subsīdijām -, jo pagaidām lauksaimniecības bioloģiski tīrā produkcija maksā tikpat, cik pārējā,” saka J.Paulovičs.
Konkursa “Sējējs 2003” noslēguma pasākums notiks gada beigās, kad apbalvos laureātus. Konkursa laureāti saņems medaļas un diplomus, kā arī subsīdijas līdz 1000 latu vērtībā, būs veicināšanas balvas – subsīdijas līdz 500 latu vērtībā.
