Stāsts par nabadzību
Tāda ir Džordža Orvela romāna “Lai plīvo aspidistra” tēma.
Gordons Komstoks, neīstenojies dzejnieks, aiziet no “laba” darba reklāmas aģentūrā un sāk strādāt grāmatnīcā, lai tā iegūtu laiku rakstīšanai. Gūdams pieticīgus panākumus dzejā, viņš sāk lēni un apzināti slīgt arvien dziļākā nabadzībā, galu galā nonākot līdz vientuļai, nožēlojamai eksistencei. Visu, pret ko viņš saceļas, simbolizē derdzīgā aspidistra: mājas svētība viņam nozīmē dzīvi trula mietpilsoņa cienīgumā un pakļaušanos “naudas dieva” tirānijai. Ceļojums sevī aizved Gordonu haosa bezdibenī, biedē viņa ģimenes locekļus un allaž uzticīgo Rozmariju, kuras piedāvātā mīlestība un drošība satricina viņa apņēmību iet izraudzīto dzīves ceļu. Ar sev raksturīgo ironiju un vērīgumu Orvels apraksta neapmierinātību ar sabiedrību un vēlmi noraidīt mūslaiku “vērtības” – tomēr dzēlīgi priekšplānā izvirzot jautājumu: vai šis noraidījums ir risinājums?
Atbildi pareizi un lasi!
Atrodi lappusi un raksta nosaukumu, kur ir teksta fragments: “..pašam no tā ir jāatpūšas, lai pēc tam vasarā ir lielāka luste atkal braukt.”
Atbildi līdz 11.decembrim sūti uz e-pastu “[email protected]” vai nosauc, zvanot pa tālruni 26442258 no pulksten 9.00 līdz 12.00.
Iepriekšējā konkursa atbilde
Ziedu salons “Orhideja” darbu uzsāka 2011.gadā.
Dāvanu no ziedu salona redakcijā aicinām saņemt Dzintru Upenieci. Apsveicam!
