Vispirms par to, kāda gaidāma šī ziema. Gan profesionāla sinoptiķe, gan laika vērotājs, kurš balstās uz tautas gudrību, apgalvo vienu un to pašu: ziemu sevi pieteiks jau decembrī, bet jārēķinās, ka līdz pavasarim sniegs pastāvīgi mīsies ar lietu.
Lai gan novembris ir viens no gada pelēkākajiem mēnešiem, dārzu dizainere Jolanta Ozoliņa iesaka, kā ar dažādiem kokaugiem – burvju lazdām, grimoņiem, kā arī ar daudzgadīgajām graudzālēm vai tādiem augiem gotjērām un heihērām rudenīgajā dārzā ieviest krāsainus akcentus.
Vīnogu audzētājs Edmunds Būmanis atgādina, ka vīnogām divas nedēļas pēc tam, kad nobirušas lapas, laiks tās apgriezt. Savukārt Nacionālā botāniskā dārza dendroloģe Ināra Bondare skaidro, kā pareizi ziemai sagatavot magnolijas.
“Padzēries rododendrs labāk pārcietīs garo ziemu”, uzsver Latvijas Universitātes rododendru selekcijas audzētavas pētniece Gunita Riekstiņa.
Daina Roze, sagaidot Latvijas valsts simtgadi, raksta, kā veidojusies latviešu dārzu tradīcijas. Tās aizsākušās ar dažiem ķiršiem un mežābelēm zemnieka sētā 18. gadsimtā un turpinās ar moderniem daiļdārziem pie mūsdienu latviešu mājām.
Lasiet pazīstamu dārznieku domas, kas īsti piestāv gaumīgam latviešu dārzam.
Domājot par nākamo vasaru, noderēs bioloģiskās lauksaimnieces Ārijas Rudlapas pieredze, kā pie mājas sienas izaudzēt tomātus, ja siltumnīca vēl nav uzcelta.
Atbildi pareizi un, iespējams, laimēsi žurnāla “Dārza Pasaule” jaunāko izdevumu.
1. Kurā gadsimtā Latvijā meklējami muižu dārzu pirmssākumi?
a) 13.gs.;
b) 16.gs.;
c) 18.gs.
2. Cik Latvijā ir audzēto dāliju šķirņu?
a) ap 1700;
b) ap 2500;
c) ap 3000.
3. Kāda ir labākā aizsardzība pret meža zvēriem, kas ciemojas dārzos?
a) žogs;
b) repelenti;
c) elektriskais gans.
Sūti atbildes līdz 16.novembrim uz e-pastu “laime@dzirkstele.lv” ar norādi “Dārza Pasaule” vai nosauc pa tālruni 26136786, 64474830.
