Pirms 15 gadiem arī Gulbenes rajonā tāpat kā visā Latvijā izveidoja lauksaimniecības konsultāciju biroju, kurā strādāja pieci lauksaimniecības speciālisti.
Pirms 15 gadiem arī Gulbenes rajonā tāpat kā visā Latvijā izveidoja lauksaimniecības konsultāciju biroju, kurā strādāja pieci lauksaimniecības speciālisti.
Biroja darbinieku ikdiena saistās ar palīdzības sniegšanu zemniekiem dažādu projektu izstrādē, piemēram, daļējai naturālo saimniecību pārstrukturizācijai, standartu sasniegšanai, lauksaimnieku priekšlaikus pensionēšanās iespējām un citam.
Pa šo laiku ir ne tikai palielinājies darbinieku skaits, bet dažādojusies arī biroja darba specifika. Sākotnējās speciālistu konsultācijas pārtapušas mācību semināros un dažādos kursos. Rajona lauksaimnieku atsaucība tajos ir laba.
“Pagājušā gada nogalē mūsu dienests uzvarēja konkursā par lauksaimnieku konsultatīvās sistēmas izveidi. Projektu finansē Eiropas Savienība. Ir sākta konsultatīvās sistēmas izveides programmas realizācija. Šā darba veikšanai pieņemti četri speciālisti augkopībā, lopkopībā, veterinārmedicīnā un ekonomikā. Viņu darbības mērķis ir pārbaudīt lauku saimniecības, lai tām dotu dažādus ieteikumus un analizētu to darbību,” stāsta rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Lauku konsultāciju un izglītības centrs uzvarējis konkursā par lauksaimnieku profesionālajām mācībām, tāpēc arī Gulbenes rajonā atbilstoši Eiropas Savienības programmai notiek mācības, kurās lauksaimnieki pulcējas trīs reizes nedēļā.
V.Gargurne atzinīgi vērtē faktu, ka pērn katrā rajona pagastā darbu sāka lauku attīstības speciālists, kas daudz palīdz dažādu izbraukuma semināru organizēšanā un ir labākais padomdevējs lauksaimniekiem. Reizi mēnesī šie speciālisti pulcējas informatīvajā sanāksmē. Arī biroja speciālisti regulāri brauc uz pagastiem, lai skaidrotu lauksaimniecības politikas jautājumus.
“Zemniekiem līdz ar valsts politiku ir mainījusies darba motivācija. Viņi vairs nelolo sapņus par atvērto plašo Krievijas tirgu, saprot, ka arī Eiropai latviešu zemnieka izaudzētie graudi nav vajadzīgi, ka vispirms pašam jāizdomā, kur un kam atdošu iegūto ražu. Lauksaimniekus šobrīd interesē visas iespējas, kur iespējams gūt finansiālu atbalstu, dažādi ar grāmatvedību saistīti jautājumi, jo nevienu pabalstu šodien nav iespējams saņemt, ja lauksaimnieks nav nodokļu maksātājs un tamlīdzīgi,” situāciju raksturo V.Gargurne.
Biroja vadītāja uzskata, ka šis ir mazo naturālo saimniecību veidošanās brīdis, tāpēc tas jāizmanto, jo paredzams, ka 2007.gads nāks ar jaunām, radikālām izmaiņām, kad ikviens lauksaimnieks gribēs būt pirmais un ieguvējs.
“Pieredze liecina, ka latvietim tikai padod priekšā, viņš paņems visu. Par to liecina lielajiem strukturālajiem fondiem atvēlētie līdzekļi, no kuriem nekas nav palicis pāri,” secina V.Gargurne.
Pašreizējā lauksaimniecības politika liecina, ka nākotne piederēs lielajām zemnieku saimniecībām.
Salīdzinot biroja darbu pirmajos gados un tagad, vadītāja atzīst, ka šodien strādāt ir grūtāk, jo visi procesi kļuvuši sarežģītāki un darbietilpīgāki. Biroja darbību šobrīd limitē arī telpas. Saņemts arī rajona padomes lūgums pa vasaru birojam rast telpas citviet, atbrīvojot pašreizējās telpas.
