Ikgadējās Notāru dienas šogad bija veltītas darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem
Desmitajās Notāru dienās, kas šonedēļ notika visā Latvijā, Gulbenē notāru birojā pēc konsultācijām vērsās aptuveni 30 apmeklētāji. Pārsvarā tie bija gados vecāki ļaudis.
„Pie notāra vēršos tad, kad ir nepieciešams veikt kaut kādas notariālas darbības. Šodien, savas intereses vadīta, atnācu, lai rastu atbildi jautājumam, kas saistās ar nekustamo īpašumu. Uzskatu, ka iespēja divas reizes gadā par brīvu konsultēties pie notāra ir ļoti laba,” saka birojā sastaptā Gulbenes iedzīvotāja.
Zvērināta notāre Baiba Jaunbērziņa stāsta, ka pirmajā dienā biroju apmeklējuši 25 cilvēki. Otrajā dienā apmeklētāju skaits bijis salīdzinoši mazāks. Līdzīga situācija bijusi arī pērn notikušajās Notāru dienās. „Lai gan šogad Notāru dienu galvenā tēma bija saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, tomēr cilvēki, starp kuriem lielākā daļa bija vecāka gadagājuma, galvenokārt interesējās par viņus personīgi visvairāk interesējošiem jautājumiem. Tas ir par testamentiem, dāvinājumiem, mantojuma tiesībām un tamlīdzīgi. Bija arī izņēmumi, kas uzdeva jautājumus par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Diemžēl Gulbenē cilvēku paliek arvien mazāk, tāpēc arī Notāru dienas bija mazāk apmeklētas,” saka B.Jaunbērziņa.
Kāds apmeklētājs no Gulbenes interesējās, kāpēc divas personas nevar slēgt savstarpējus darījumus, iztiekot bez notāra? Notāre paskaidroja, ka, piemēram, ar nekustamajiem īpašumiem saistītie pirkumi un pārdevumi, maiņas, dāvinājumi pēc pašreizējā normatīvā regulējuma nav obligāti notariāli liecināmi. „Tas nozīmē, ka mājās mēs apsēžamies pie galda. Viens pārdot, otrs pērk. Tiek noslēgts līgums. Tomēr vienreiz pie notāra tomēr šajā gadījumā ir jāatnāk, lai apstiprinātu nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai, kā arī lai notārs pārliecinātos, ka cilvēki tiešām vēlas veikt šo darījumu. Pašā darījumā notārs iesaistīts netiek,” skaidro B.Jaunbērziņa. Tika uzdoti jautājumi arī par to, kā labāk rīkoties tad, ja, piemēram, māte vēlas norakstīt sev piederošo īpašumu dēlam, kā arī vēl citi jautājumi.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča novērojusi, ka, rīkojot Notāru dienas un par brīvu konsultējot Latvijas iedzīvotājus, juridisko jautājumu sakārtošana iedzīvotājiem bieži vien paliek novārtā. Pavirša attieksme pret juridiskiem darījumiem, zināšanu un izpratnes trūkums, vēlme ietaupīt vai apiet nodokļu maksājumus, tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ iedzīvotāji pakļauj sevi drošības riskiem, īpaši veicot darījumus ar nekustamo īpašumu. „Visbiežāk dzirdam situācijas, kad jau par vēlu kaut ko labot, jo kādam ir izkrāpts mājoklis, nav samaksāta norunātā īpašuma cena, iegādātajā īpašumā mitinās īrnieki, un vēl citas. Lielākajā daļā šādu gadījumu tiesībsargājošajām institūcijām nav iespēju palīdzēt cietušajiem,” brīdina V.Piziča.
