Gulbenes rajonā arī vides inspektoru un policistu kopējie reidi veicina kūlas dedzināšanas mazināšanos.
Gulbenes rajonā arī vides inspektoru un policistu kopējie reidi veicina kūlas dedzināšanas mazināšanos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Vijārs Griķis laikrakstu informē, ka Gulbenes rajonā šopavasar pirmais kūlas ugunsgrēks fiksēts jau 21.martā un līdz trešdienai bijuši kopumā 27 izsaukumi sakarā ar pērnās zāles degšanu.
“Sākumā bija līdz pat pieciem kūlas ugunsgrēkiem dienā, tagad ir tikai viens vai divi, piemēram, otrdien nebija neviena. Nav arī bijis nopietnu kaitējumu ar nodegušām ēkām vai cilvēku upuriem kūlas degšanas dēļ. Situāciju iespaidojis tas, ka strādājam profilaktiski. Reidus rīko gan ugunsdzēsēji, gan vides inspektori kopā ar policistiem,” saka V.Griķis.
Viņš klāsta, ka šogad kūlas degšana Gulbens rajonā sākusies krietni agrāk nekā pērn, kad pirmais vecās zāles degšanas gadījums fiksēts tikai 7.aprīlī.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Lūkins saka, ka uzrakstītie administratīvie protokli par reidu laikā konstatētajiem kūlas ugunsgrēkiem nodoti izskatīšanai rajona administratīvās komisijas priekšsēdētājai Vitai Kravalei. Viņa laikrakstu informē, ka protokoli otrdien ir pāradresēti izskatīšanai Daukstu, Līgo un Beļavas pagasta administratīvajā komisijā. “Administratīvā komisija ir tiesīga noteikt sodu vienīgi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu, kas paredz naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai administratīvā aresta piemērošanu līdz piecpadsmit diennaktīm. Vai ir reāli pielietot šādu sodu trūcīgiem cilvēkiem, kas dedzinājuši pērno zāli, tomēr rezultātā nav bijis smagu seku? Par to var lemt tikai katrā pagastā uz vietas. Administratīvo pārkāpumu kodekss arī paredz iespēju atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu,” saka V.Kravale.
