Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis bija Tautas frontes atbalstītājs un piedalījās “Baltijas ceļā”.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis bija Tautas frontes atbalstītājs un piedalījās “Baltijas ceļā”. Viņš atzīst, ka tas bija satraukuma pilns laiks, kad emocijas vislabāk varēja parādīt, vienojoties ar citiem – tiem, kas atbalstīja brīvas Latvijas ideju.
“Trešās neatkarības laikā dzima ideja par Gulbenes Brīvības pieminekļa atjaunošanu. Piemineklim akmeņus no Karēlijas atveda jau padomju laikos. Man šķiet, tas bija pirmais devums, kas apliecināja vēlmi pēc brīvības. Devāmies arī uz “Baltijas ceļu”. Gulbeniešiem bija iedalīts Valmieras rajons. Tā bija kopības sajūta, kuru nevar aizmirst. Tobrīd radio paziņoja, ka tiek arestēts Alfrēds Rubiks,” atminas V.Krauklis.
Pašam bija svēta pārliecība, ka Latvijai neatkarība ir jāatgūst?
To, kas ir brīvība, neatkarīga valsts, pats līdz sirds dziļumiem neizpratu. Biju dzīvojis tikai padomju laikā. Domāju, ka daudzi arī tagad neizprot, kas ir neatkarība. Valstiska neatkarība nozīmē, ka mēs paši to varam veidot, strādāt, nepakļauties diktātam. Padomju laika sistēma bija jāmaina, lūzuma posmam bija jānotiek.
Liela daļa cilvēku saka, ka labāk dzīvojuši padomju laikā.
Jā, jo toreiz visiem bija darbs. Viens varbūt strādāja labāk, cits halturēja, bet alga visiem bija vienāda. Cilvēkiem nenoliedzami bija drošības sajūta. Šobrīd svarīgākais būtu radīt darba vietas. Lai būtu neatkarīga valsts, tai ir jābūt bagātai valstij. Bija pārāk daudz muļķību, kurām skrējām līdzi vienā pavadā. Saimniekošana ir citādāka, ja līdzekļus skaiti pats. Naudas nekad nepietiks, tās nepietika arī padomju laikos. Jā, mēs šobrīd dzīvojam padomju laikā celtās mājās, braucam pa padomju laikos taisītiem ceļiem. Jaunus ceļus uzbūvēt nevaram, jo nav naudas, bet lāpām vecos, tomēr tagad visu veidojam ar citādāku attieksmi.
Kas šobrīd būtu jāmaina, lai iedzīvotājiem uz dzīvi būtu gaišāks skats?
Ja katrs, īpaši tie, kas ir pie valdīšanas, savu darbu darītu ar domu, ka tas ir cilvēku labā, tad visam vajadzētu būt citādāk. Ir sāpīgi pensionāram, kas strādājis visu mūžu smagā darbā, piemēram, lauku brigādē, tagad jāiztiek ar 50 latu lielu pensiju. Mainītos situācija, ja katrs izprastu, kas ir sociālais taisnīgums.
Mēs pārāk strauji esam ielēkuši rietumos, kapitālismā. Desmit gados esam izdarījuši tik daudz, ka ārzemnieki mūs apskauž. Nevar salīdzināt, kādi mēs bijām pirms desmit gadiem. Daudz ir izdarīts par nieka naudu, arī Gulbenē. Bet cilvēki, saņemot brīvību, ir pārpratuši, kas tā ir. Viss ir aizgājis patvaļā. Piemēram, ārzemēs autovadītājs zinās bez teikšanas un sodiem, ka uz gājēju pārejas cilvēks ir jāpalaiž. Tagad Latvijā cits citam darām pāri. Esam kļuvuši neatkarīgi, bet iejūtības citam pret citu nav, arī cilvēciskās sapratnes. Pilsētas domē ar sūdzībām nāk kaimiņi, kas viens otru nespēj pieņemt, kašķējas sīkumu dēļ. Jā, neatkarīgajā Latvijā tagad katrs cenšas likumu pagriezt tā, lai uzvarētu. Ne jau likums tur vajadzīgs, bet tīri cilvēciskā saskarsme.
Es ceru, ka ieiešana Eiropas Savienībā beidzot sakārtos Latvijas likumdošanu, lai tā nemainās ik gadu. Otrs, kas mainītu valsts budžetu, – ja katrs godīgi uzrādītu savus ienākumus un maksātu nodokļus. Ja sakārtotu likumdošanu, tad mūsu valsts, manuprāt, būtu bagāta. Arī Gulbenes rajons tad būtu pietiekami turīgs.
Ir palikusi milzīga plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem.
Tā ir. Katrā valstī ir alkoholiķi un narkomāni, bet attīstītās valstīs milzīgus līdzekļus iegulda šo cilvēku atveseļošanai. Ceru, ka izlīdzināsies izglītības sistēma, jo ir daudz cilvēku, kas vēlas mācīties, bet lielās samaksas dēļ to nevar atļauties. Ticu, ka pienāks laiks, kad pensionārs varbūt varēs bez rūpēm samaksāt par savu vienistabas dzīvoklīti un dzīvot, nedomājot par nākamo pensiju. Bieži vien cilvēks, kam tiešām ir grūti, līdz pilsētas domei nemaz neatnāk. Atnāk tas, kas izmanto plaisas likumdošanā.
Piemēram, par namu apsaimniekošanas jautājumu, kas daudziem nepatīk. Tad man jājautā, ko katrs cilvēks, dzīvokļa īpašnieks, ir izdarījis mājas labā. Paši var nelauzt, neskrāpēt durvis. Gaidām, kad kāds ies no muguras un tīrīs, bet tajā pašā laikā maksājam par to naudu. Daudz ir mūsu pašu rokās. Es apbrīnoju tos, kas cīnās. Tie arī Latvijas neatkarības atgūšanu nenožēlo.
