Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība pagājušajā nedēļā Smiltenē pirmo reizi organizēja semināru virsmežniecību vadītājiem, tiesas, prokuratūras un policijas pārstāvjiem.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība, kurā ietilpst Gulbenes, Alūksnes un Valkas rajons, pagājušajā nedēļā Smiltenē pirmo reizi organizēja semināru virsmežniecību vadītājiem, tiesas, prokuratūras un policijas pārstāvjiem, kā arī meža izstrādes iecirkņu vadītājiem un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem.
Tajā runāja par nelikumīgas meža izciršanas gadījumu apkarošanu. Lai gan pēdējos gados meža zādzību skaits samazinās, tā joprojām ir aktualitāte.
“Ir būtiski, lai analizējot situāciju katrā no rajoniem, veidotu kopēju sadarbību cīņā pret nelikumīgu meža platību izciršanu, kokmateriālu zādzībām un nelikumībām gateros,” uzsver akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības jurists Pēteris Apšenieks.
Zādzību kļūst mazāk
“Latvijas valsts meži” Juridiskās daļas vadītājs Andis Zalpēteris semināra dalībniekus iepazīstināja ar situāciju valstī. Piemēram, 2000. gadā konstatēti 740 patvaļīgas meža ciršanas gadījumi. 2001. gadā – 345, bet 2002. gadā – 417 (naudā tas ir 275 000, 193 000 un 213 000 latu).
“Ja pirms trīs gadiem nelikumīgi izgrieza 13 900 kubikmetru kokmateriālu, divos pēdējos gados daudzums ir nedaudz samazinājies. 2001. gadā tie bija 11 432, bet pērn 10 103 kubikmetri,” stāsta A.Zalpēteris.
P.Apšenieks minēja trīs priekšnoteikumus, kas mežsaimniecībai rada zaudējumus. Tā ir nelikumīga koku ciršana, meža ceļu un koku bojāšana. Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā mežsaimniecības zonā konstatēti 54 šādi gadījumi.
“Ir gadījumi, ka atļauto kokmateriālu izciršanas apjomu nelikumīgi pārsniedz cirsmu, kas iegādātas izsolē, turētāji. Gulbenes rajonā izveidoti trīs “Latvijas valsts mežu” iecirkņi, kuros, piemēram, 2001.gadā konstatēti 39 nelikumīgas meža izciršanas gadījumi. Tas ir tāpēc, ka minētajā rajonā mežu teritorijas ir izdevīgas zagšanai, jo to tuvumā neatrodas apdzīvotas vietas. Savukārt Alūksnes rajonā 2001.gadā bijušas 13, bet Valkas – piecas meža zādzības,” teica P.Apšenieks.
Grūti piedzīt zaudējumus
Izrādās, ka no Gulbenes rajona visvairāk lietu par nelikumīgu kokmateriālu ieguvi nonāk tiesā. Tiesu darbinieki atzina, ka grūtības rada zaudējumu piedziņa. Pērn no tiesu izpildītājiem Austrumvidzemes mežsaimniecība saņēmusi tikai 200 latus.
“Seminārā daudz runājām arī par policijas sadarbību ar mežu darbiniekiem. Uzskatām, ka šobrīd tā veidojas veiksmīgi. Kopš šā gada 1.marta Gulbenes rajona Valsts policijas pārvaldē izveidota operatīvā grupa, kurā ietilpst iecirkņu inspektori un kriminālpolicijas inspektori, kuri nodarbojas ar mežu pārkāpumu atklāšanu,” stāsta Gulbenes rajona Valsts policijas pārvaldes priekšnieka vietniece Tatjana Misjurova. Ar operatīvās grupas darbu semināra dalībniekus iepazīstināja Gulbenes rajona Valsts policijas pārvaldes izziņas dienesta speciālists Gaidis Eglītis.
Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras Gulbenes virsprokurors Aivars Circenis pauda prokuratūras viedokli, skaidrojot, kāpēc krimināllietas, kas saistītas ar mežu zādzībām, tiesā nonāk pēc ilgāka laika. Runātājs šo faktu pamatoja, ka ir grūtības savākt pierādījumus par nelikumīgi izcirsto kokmateriālu daudzumu un noskaidrot vainīgās personas.
Pievērsīsies profilaksei
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis stāstīja, ka pagājušajā gadā valstij nelikumīgas mežizstrādes rezultātā radīti zaudējumi 3 099 000 latu, no tiem tiesas ceļā izdevies atgūt 11 procentus.
“Gulbenes rajonā ar katru gadu samazinās nelikumīgas meža izciršanas gadījumu skaits. 2000. un 2001. gadā konstatēti 48 gadījumi, 2002. – 33, bet šogad pirmajā ceturksnī – pieci gadījumi,” teica A.Caunītis. Semināra dalībnieki apsvēra sadarbību un lielākas uzmanības pievēršanu profilakses pasākumiem. Piemēram, kontrolēt, lai gateri pārstrādei pieņemtu zināmas izcelsmes dokumentāli apliecinātus kokmateriālus.
