Vai zinājāt, ka Gulbenes rajonā ir apdzīvota vieta Kordona? Tā atrodas Litenes pagasta teritorijā šosejas Gulbene – Balvi malā Pededzes upes krastā.
Vai zinājāt, ka Gulbenes rajonā ir apdzīvota vieta Kordona? Tā atrodas Litenes pagasta teritorijā šosejas Gulbene – Balvi malā Pededzes upes krastā.
Par šīs apdzīvotās vietas esamību droši vien zina tikai Litenes pagasta iedzīvotāji, jo garāmbraucēja skatam šeit paveras tikai dažas mājas, nav arī nevienas norādes, kas liecinātu, ka esam atbraukuši uz Kordonu.
No Kordonas ēstures lappusēm…
Litenietis, kādreizējais skolas direktors Jānis Zvaigzne stāsta, ka vietvārds “Kordona” ir pārveidojums no svešvārda “kordons”, kas nozīmē “robežapsardze”, “apsardze”, “karaspēka nometne”. Gandrīz pusotru gadsimtu šeit bijusi šķirtne starp divām valstīm. Apmēram no 1629. līdz 1710.gadam te robežojusies Zviedrija, kuras pakļautībā bija Vidzeme, ar Poliju, kas pārvaldīja Latgali. Savukārt no 1710. līdz 1772.gadam te bijusi cariskās Krievijas un Polijas robeža. Zviedri šo robežlīniju bija noteikuši nevis pa Pededzes un Aiviekstes upi, bet pāri tām, jo viņus interesējuši tikai apdzīvotie upes krasti, nevis tālākās purvaines.
Tikšanās pie autoveikala
Savulaik dzīve Kordonā ritējusi sparīgi. To apliecina arī vietējie iedzīvotāji. “Līčupēs” joprojām dzīvo 73 gadus vecā Helēna Stepulāne ar vīru un dēlu. “Es esmu no Dagdas novada Šķaunes. Dzīvojām un strādājām kolhozā, bet vīra ģimeni aizveda uz Sibīriju. Atgriežoties no turienes, viņi sākumā apmetās uz dzīvi Valmierā, arī es devos turp. Pēc tam atgriezāmies Šķaunē, bet tur nebija darba. Iespēju strādāt radām šeit – Kordonā, tādēļ pārcēlāmies šurp,” stāsta sieviete. Stepulānu ģimene šajās mājās dzīvo jau apmēram 40 gadus.
“Kādreiz Kordonā bija labi dzīvot. Vīrs strādāja par virpotāju, es – par slaucēju liellopu fermā, no kuras šobrīd palikušas tikai krāsmatas. Fermā nostrādāju 22 gadus. Pēc tam govis pārdzina uz lielo “Vārpiņu” kompleksu, bet bērni spēlēdamies pielaida uguni pamestajai ēkai ,” atceras Helēna.
Komplekss atradies attālāk no mājām un Helēnai bija grūti turp izstaigāt, tāpēc viņa sāka strādāt par teļu kopēju teļu fermā, kas atradās līdzās mājai.
“Desmit gadus abi ar vīru kopām teļus. Kopš likvidēja kolhozu, tur viss stāvēja tukšs. Mēs to privatizējām un izmantojām kā siena šķūni. Cerējām, ka strādāsim un rausim, bet vairs nav spēka,” saka Helēna.
Viņa stāsta, ka šobrīd Kordonā valda milzīgs tukšums. Tikai ceturtdienās, kad agri no rīta uz Kordonu atbrauc autoveikals, kordonieši satiekas un apspriež jaunākos notikumus pagastā un valstī.
Kordonieši visos laikos ir bijuši draudzīgi un labestīgi. Kādreiz tur bijis daudz vairāk iedzīvotāju, daudz vairāk strādājošo. Kordonas kalnā (šobrīd tur atrodas liels angārs) notikušas strādnieku brigādes saiešanas un ražošanas sapulces. Rītos tur pulcējās traktoristi, brigadieri deva rīkojumus, sākās liela rosība. Tagad viss ir apsīcis.
Atjauno ecmammas īpašumu
Kordonas teritorijā ir vairākas glītas mājiņas ar saimniecības ēkām, bet visvairāk “Dzirksteles” uzmanību saistīja Kordonas kalna galā esošā māja. Tās nosaukums ir “Kordona”. Māju šobrīd neviens neapdzīvo, bet gan pati māja, gan arī mājas apkārtne ir sakopta. Litenes pagasta pašvaldībā laikrakstam izdevās noskaidrot, ka šo māju un zemi šobrīd apsaimnieko Vintārs, Didzis un Everita Budzes, kas šo īpašumu ir mantojuši no vecmammas.
Vintārs Budze, kas dzīvo Siguldā, stāsta, ka viņi vēlas sakārtot mājas apkārtni. “Nevēlamies šo īpašumu aizlaist postā. Šī būs vieta, kur vasarā atbraukt un atpūsties no pilsētas dzīves, varbūt vecumdienās gribēsim šurp pārvākties pavisam,” apsver V.Budze. Viņš atceras, ka vecmamma savulaik stāstījusi, ka māja nosaukta saimnieka Kordona, kas šeit dzīvojis, vārdā.
“Iespējams, tā savulaik varējusi būt arī Kordonas centrālā māja,” spriež Vintārs. Mājai ir arī otrs nosaukums – “Burkā rezidence”. “Mēs nodēvējām manu dzīvesbiedri par Burkā kundzi. Viņai ļoti patīk šīs lauku mājas, tādēļ nosaucām tās par Burkā rezidenci,” smejot stāsta mājas saimnieks.
Arī citu māju saimnieki cenšas atjaunot savus īpašumus un sakopt apkārtni. Varbūt kādreiz Kordonā dzīve atkal ritēs tikpat sparīgi kā pirms vairākiem gadu desmitiem.
***
Fakti
– Kordonā savulaik bijis spēcīgs cariskās Krievijas karaspēka garnizons.
– Kordona bijusi viena no piecām barona Volfa pusmuižām Litenē. Te atradusies muižas govju kūts, kā arī rija. Ceļš Balvi – Gulbene savulaik gājis starp Kordonas mājām.
– Kad nodegusi pirmā zināmā skola Litenē, kas atradusies netālu no tagadējās aptiekas, dažus gadus skola atradusies Kordonā, bet precīza tās atrašanās vieta nav zināma.
– Turpat līdzās kādreiz atradās Litenes papīra un celulozes fabrika, kas savulaik bija viena no lielākajām tāda profila ražotnēm Vidzemē. Tā darbojusies līdz 1931.gadam.
– 1941.gada pavasarī Kordonas kalnā sāka celt lielu militāru lidlauku. Daždien tur strādāja apmēram 1000 cilvēku. Nojauktas divas vai trīs mājas. Sākoties vācu uzbrukumam, vienā mirklī viss pazudis.
– No 1945. līdz 1954.gadam Kordonā atradusies Priednieku ciema padome. Šeit bijis kolhozs “Padomju arājs”. Ceļa malā vēl šodien redzami kolhoza laikā ieliktie bērnudārza pamati, bet tālāk celtniecība nav notikusi.
– 1952.gada vasarā Kordonā atklāja Litenes HES.
– Kordonas “Kalnamājās” zemnieku ģimenē 1899.gada 14.jūlijā dzimis literāts un agronoms Gorijs Upītis. Viņš strādājis par agronomu Lietnē un Lielvārdē. Sākot ar 1920.gadu, publicējis aforismus un bērnības tēlojumus dažādos periodiskajos izdevumos. Izdevis aforismu krājumu “Rūgtie pilieni”, aforismu kopojums publicēts arī kopkrājumā “Mūža acis”. Viņa pseidonīmi – Dr.Ciklons, Ķencis, Magone Rozīte.
