Iepriekš kredītu kavētāji lielākoties bija cilvēki, kas nekustamos īpašumus pirkuši tālākai pārdošanai, bet pagājušā gada beigās problēmas ar kredītu atmaksu arvien biežāk sākušas parādīties tiem aizņēmējiem, kuri nesen zaudējuši darbu un ieķīlātajā mājoklī dzīvo, atzīst bankas. Taču runāt par mājsaimniecību masveida bankrotiem un izlikšanām neesot pamata: bankām īpašuma atsavināšanas procedūra nav izdevīga, tādēļ lielākas pūles tiekot veltītas “miermīlīga” risinājuma meklēšanai.
“Mūsu izpratnē īsta krīze sākusies tikai pērn oktobrī, jo tad sāka pieaugt bezdarbs un kredītus sāka kavēt cilvēki, kuri zaudēja ienākumu avotu,” informē “SEB bankas” viceprezidents Kazimirs Šļakota. Šo pašu tendenci iezīmē arī “Swedbank” privātpersonu finansēšanas nodaļas vadītājs Dzintars Kalniņš. “Iepriekš tie bija 2007.-2008.gadā ņemti kredīti, kad problēmas ar saistību izpildi radušās vai nu tādēļ, ka cilvēki vienkārši paņēmuši pārāk daudz, vai bija nodarbināti būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, bet decembrī jau sāka nākt klāt 2004.-2005.gadā izsniegtie kredīti, jo to ņēmēji ir zaudējuši darbu.”
Pēc Dz.Kalniņa teiktā, kredītņēmējus nosacīti var sadalīt trīs kategorijās. Tie, kas kredītu ņēmuši, lai iegādātos dzīvokli vai māju dzīvošanai, parasti visaktīvāk risina savas problēmas, jo baidās palikt uz ielas. Daudzi cilvēki savukārt, iegādājoties jaunu mājokli, veco dzīvokli nolēmuši paturēt savā īpašumā un ar tā pārdošanu nolēmuši nogaidīt. Tagad, kad tirgus nokrities, pārdot to ir grūti, taču arī šādiem klientiem problēmu gadījumā visbiežāk izdodas atrast risinājumu, vai nu izīrējot īpašumu, vai nu tomēr pārdodot to par ne tik augstu cenu. “Uz tiem, kuri buma laikā sapirkuši vairākus īpašumus, mēs skatāmies kā uz biznesu. Ja nav peļņas, tad jāpārdod, tu nevari par to neatbildēt,” uzsver Dz.Kalniņš.
