Turpmāka slimnīcu optimizācija un mazāks finansējums augstākajai izglītībai, vēl apjomīgāka štatu saīsināšana valsts sektorā, kā arī būtiska sociālā budžeta apgriešana, to skaitā jau vienreiz izgāzusies pensiju samazināšana, – tie ir tikai daži no Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem Latvijas valdībai attiecībā uz 2011.gada budžetu. Tāpat kā šogad, arī nākamgad iedzīvotājiem jārēķinās ar vērienīgu budžeta izdevumu apcirpšanu – aptuveni par 400-500 miljoniem latu.
Gaidīs jaunu valdību
Kā noprotams no Finanšu ministrijas (FM) pārstāves Baibas Melnaces teiktā, Latvijas valdībai detalizētas vīzijas par to, uz kā rēķina var samazināt izdevumus vai palielināt ieņēmumus 2011.gadā, pagaidām nav. Savukārt ārvalstu kreditoru padomi esot tikai konsultatīvi, un tie nav obligāti jāņem vērā, uzsver FM. Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) aicinājis “ar piesardzību” vērtēt PB ieteiktos risinājumus. Turklāt pagaidām runa ir tikai par ziņojuma «melnrakstu», bet gala versija būs gatava pēc pāris mēnešiem.
FM uzsver: budžeta izstrāde notiek pēc grafika, un patlaban tiek gatavoti vairāki ar to saistītie dokumenti (piemēram, plāni par ēnu ekonomikas mazināšanu un par strukturālām reformām valsts pārvaldē, nodokļu politikas ilgtermiņa stratēģija utt.), taču svarīgākie un sāpīgākie lēmumi par 2011.gada budžetu būs jāpieņem jau jaunajai valdībai, tādēļ patlaban var runāt tikai par vispārīgām pamatnostādnēm.
Tā, jau tagad ir skaidrs, ka būtiskas reformas skars sociālo budžetu. “Agrāk sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, bet tagad tā deficīts ar katru mēnesi palielinās. Tas nozīmē, ka sistēma ir jāmaina,” uzsver B.Melnace.
Tāpat jau ir pieņemts konceptuāls lēmums nākamgad atteikties no samazinātām PVN likmēm zālēm un citām precēm un pakalpojumiem, to sadārdzināšanu kompensējot ar algu neapliekamā minimuma palielināšanu no 35 līdz 90 latiem.
Tas, pēc FM paustā, iezīmēs virzienu uz tā nodokļu sloga samazināšanu, ar ko apliek darbaspēku. Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds atzinis, ka šādu risinājumu atbalsta. “Jāskatās reāli un jāapliek ar nodokļiem īpašums un patēriņš – tos ir grūtāk noslēpt, nekā ienākumus. Turklāt kopējais nodokļu slogs no darba ienākumiem Latvijā jau tā ir stipri virs ES vidējā,” savu viedokli pamato A.Strazds.
“Vai grib te otro Kirgīziju?”
Sociālā budžeta tēriņu iegrožošanai PB piedāvā visai sāpīgus risinājumus. Piemēram, ārvalstu eksperti rosina atcelt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem (jeb tā saukto māmiņalgu) un aizstāt to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā.
Taču būtiskākās reformas PB rosina pensiju jomā: tiek piedāvāts samazināt pensiju neapliekamo minimumu no 165 līdz 140 vai pat 80 latiem mēnesī, kā arī atteikties no piemaksām mazajām pensijām, kas tika aprēķinātas līdz 1996.gadam. PB aicina ieviest vispārēju pensiju indeksāciju atbilstoši cenu indeksa izmaiņām. Tas nozīmē: ja valstī ir deflācija, pensijas apmērs samazinās, savukārt, ja cenas aug, vecuma pabalsts pieaug.
Eksperti PB rosinātās reformas vērtē pretrunīgi. “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzsver: no vienas puses, pensionāri, salīdzinot ar strādājošajiem, ir vismazāk cietuši no krīzes. No otras puses, vidējais pensijas apmērs Latvijā vēl joprojām ir ļoti zems. Vienlaikus priekšlikumu par “simetrisku” pensiju indeksāciju viņš atbalsta: tas, pēc M.Kazāka domām, būtu tikai loģiski. Savukārt A.Strazds bilst, ka pensijas aiztikt nedrīkst, jo nav taisnīgi pensionāriem atņemt divreiz. Vienreiz tas jau tika izdarīts treknajos gados, kad pamatbudžeta tēriņi pieauga daudz straujāk nekā sociālā budžeta izdevumi un uz pensionāru rēķina tika lāpīts pamatbudžeta deficīts. Tagad ir pamatbudžeta kārta iznest krīzes smagumu, uzskata ekonomists.
Savukārt bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš PB rekomendācijas kritizē. “Šie eksperti dzīvo citās dimensijās un nerēķinās ar reālo situāciju,” teic A. Endziņš. Neapliekamā minimuma samazināšana pensijām, viņaprāt, būtu pensionāru apkrāpšana, jo strādājot šie cilvēki jau maksāja nodokļus. PB priekšlikums ir absurds – daudziem pensijas būtu zem iztikas minimuma. “Vai viņi te grib jaunu Kirgīziju?” vaicā A.Endziņš. Viņš atgādina par ST lēmumu, kurā pagājušajā gadā notikusī pensiju samazināšana tika atzīta par nelikumīgu. Ja valdība ņems vērā jaunos PB ieteikumus pensiju jomā, pensionāriem būs pamats vēlreiz to apstrīdēt, ir pārliecināts bijušais ST vadītājs.
Kā jau minēts, konkrētāk par šiem jūtīgajiem jautājumiem, visticamāk, lems tikai nākamā Saeima.
Arī augstāku mājokļa nodokli
Iespējams, nākamgad tiks būtiski mainīts arī mājokļa nodokļa aprēķināšanas princips. To vismaz iesaka cits Latvijas kreditors – Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Patlaban mājokļa nodokļa likme ir niecīga – 0,1 – 0,3% no īpašuma kadastrālās vērtības. SVF iesaka to palielināt vairākkārtīgi – līdz 1,5 %, vienlaikus paredzot dažādus atvieglojumus. Viens no tiem paredzētu, ka nodoklis jāmaksā tikai, ja tā kopējais maksājums pārsniedz 70 latu. Savukārt otrais mehānisms ir nodokļa parāda uzkrāšana: atsevišķām iedzīvotāju kategorijām būtu atļauts šo nodokli nemaksāt līdz brīdim, kamēr nemainās mājokļa īpašumtiesības. Piemēram, ja dzīvoklis tiek saņemts mantojumā vai vienkārši nopirkts, jaunajam saimniekam būtu jānosedz arī nodokļa parāds.
Kā uzsver FM, pagaidām par konkrētiem risinājumiem runāt vēl ir pāragri. Taču eksperti iepriekš kritizējuši, ka mājokļu nodoklim uzreiz varēja ieviest augstāku likmi, tā vietā mazāk apliekot ar nodokļiem darbaspēku.
