25.oktobrī policijā ar iesniegumu vērsās 18 gadus veca jaungulbeniete, ka iepriekšējā dienā Gulbenē, slimnīcas parkā, viņai uzbrukuši trīs vīrieši, iesituši pa galvu un atņēmuši somiņu, kurā atradies maks ar 110 latiem. Nekavējoties tika uzsākta pārbaude un organizēta iespējamo aizdomās turēto meklēšana.
Tomēr policijas darbiniekus jau pašā sākumā izbrīnīja un darīja aizdomīgus gan jaunietes aprakstītā laupītāju rīcība, gan „cietušās” sniegtais vīriešu apraksts, kas atbilda pārāk tipiskam – „filmu”- priekšstatam par laupītājiem; sejas zem viņu apģērba kapucēm neesot saskatījusi. Pašas izjūtas pēc „notikuma” aprakstītas visai tēlaini, ar „lielo uztraukumu” izskaidrojot, kāpēc nekavējoties nav devusies uz turpat blakus esošo slimnīcu un izsaukusi policiju, bet iesniegumu uzrakstījusi un iesniegusi tikai nākamās dienas pēcpusdienā.
Neilgi pirms tam – 25. oktobrī ap pusdienlaiku – „cietusī” sakarā ar gūto „sasitumu” vērsusies vēl arī slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Turpinot izmeklēšanu noskaidrojās patiesie lietas apstākļi.
„Cietusī” turpmāk paskaidroja, ka šāda notikuma vispār nav bijis, bet viņa to sadomājusi, un iesniegumu uzrakstījusi tādēļ, ka 24. oktobrī pieminētā naudas summa nav piederējusi viņai un bijusi jāatdod, taču, tā kā tā daļu no tās iztērējusi (tostarp – iegādājoties alkoholiskos dzērienus) jauniete pati un daļu aizdevusi savam draugam, viņai vairs nebijis naudas, ko atdot. Negribējusi atzīties savai mammai, ka naudu iztērējusi, un izdomājusi stāstu par aplaupīšanu.
Slimnīcā, kur viņa, lai pastiprinātu savu izdomājumu ticamību, vērsusies, nekādas sitiena pazīmes, protams, netika (un nevarēja tikt) konstatētas. Jauniete vēloties atvainoties un ļoti nožēlojot par policijai radītajām „neērtībām”.
Policijas skatījumā šis tomēr nav īstais vārds, un veiktās pārbaudes noslēgumā tiek apsvērts jautājums par L.V. saukšanu pie likumā paredzētās atbildības par apzināti nepatiesa ziņojuma iesniegšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
