Arī Gulbenes luterāņu un katoļu draudze pievienojās Starptautiskajai lūgšanu nedēļai par vienotību, kurā astoņus vakarus pēc kārtas tikās tiešsaistē un kopā lūdzās pēc īpaši izveidota plāna.
Šī vienotības nedēļa noslēdzās 25.janvārī ar nopietnu ieceri turpināt šādā formātā tikties un pārdomāt gan Dieva vārdu, gan kopā lūgties. Draudžu mācītāji iedrošina ikvienu interesentu pieteikties nākamajai tiešsaistei 25.februārī.
Dievkalpojumi drīkst notikt
“Šobrīd draudzēm neklājas ļoti viegli, taču esam pateicīgi, ka dievkalpojumi tomēr drīkst notikt, lai arī ir ierobežojumi,” stāsta Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss, kurš jau ilgāku laiku piedāvā dievkalpojumu norisei sekot līdzi arī “Facebook” tiešraidē. Luterāņu draudzē uz vietas kopā vienlaikus šobrīd drīkst atrasties 40 cilvēki. Draudzes locekļiem ir jānēsā maskas un dziedāt drīkst tikai garīdznieks.
Viens cilvēks uz desmit kvadrātmetriem drīkst atrasties arī katoļu vadītajās misēs. “Mēs ar draudzes padomi vienojāmies, ka mums tiešraides nevajag, jo cilvēki var sekot līdzi citu katoļu draudžu tiešsaistē vadītajām misēm, kas notiek gan Siguldā, gan Aglonā vai Rīgas Jēkaba katedrālē,” skaidro Gulbenes Romas katoļu draudzes prāvests priesteris Pāvils Kamola.
Ar viņu “Dzirkstele” sazinās brīdī, kad tikko noslēgta piektdienas vakara mise. Priesteris stāsta, ka daži cilvēki uz to bijuši. Viņš ir gandarīts, ka kalpošana šajā “kovidlaikā” nerimst. “Baznīca ir atvērta, mēs pildām savus pienākumus, un ienākt var jebkurš gan dienā, gan tad, kad notiek mise. Tas ir svarīgi sevišķi šajā laikā, kad tik daudziem ir depresija. Domāju, ka vēlāk būs vēl grūtāk, un tā palīdzība ir jāmeklē jau šodien,” saka priesteris.
Lūgšanas par novadu
Īpašos lūgšanu vakarus Gulbenē uz maiņām vadīja katoļi un luterāņi. Tiešsaistē tikās abu draudžu mācītāji, kalpotāji un citi draudžu locekļi. I.Matīss stāsta, ka katram vakaram bija savs moto, rakstu vietas un pārdomas. “Esmu dziļi aizkustināts par visiem, kuri piedalījās, un pateicīgs Trīsvienīgajam Dievam, kura vadību tik ļoti izjutām šajā nedēļā. Uzsvars tika likts nevis uz to, ka daudz runātu garīdznieki, bet tieši otrādi – ka vairāk runātu tie, kuri parasti ir visklusākie. Katru vakaru dziedājām četras kopīgas dziesmas, tajā skaitā arī valsts himnu,” stāsta luterāņu mācītājs.
“Lai arī attālināti, galvenais, ka bija atvērtība un labā griba mūsos šādi satikties un lūgties. Bija vakari, kad kopā bijām kādi 20 cilvēki no divām draudzēm. Pašreizējos apstākļos, manuprāt, tas ir daudz. Mēs bijām katrs savās mājās, bija arī pieslēdzies cilvēks no Līgo pagasta aprūpes centra. Pēc lasījumiem bija laiks pārdomām un tad dalīšanās. Tad arī lūdzāmies gan par baznīcu, gan novadu, arī par novada laikraksta redakciju,” atklāj P.Kamola.
I.Matīss papildina, ka lūgšanas aptvēra arī valdību, novada sociālos centrus, skolas, slimnīcas un pašreizējo Covid-19 situāciju.
Gulbenes luterāņu draudzes loceklis Raimonds Zeiļuks atzīst, ka lūgšanu vakari tiešsaistē ir interesanta pieredze. “Mums, luterāņiem, kopā ar katoļiem astoņus vakarus tiešraidē caur telefonu notika svētbrīži, kuru galvenais mērķis bija kristiešu dažādu konfesiju vienotība. Katru reizi bijām apmēram 12 dalībnieki, lasījām Evaņģēliju, pārdomas par to un vienojāmies kopīgās lūgšanās. Pa starpu bija pārdomu brīži. Pēdējā tikšanās reizē tika nolemts, ka varētu šādas tikšanās rīkot arī turpmāk reizi mēnesī,” saka R.Zeiļuks.
Lūgšanai ir spēks
“Pēc šiem vakariem cilvēkiem bija sajūta, ka noteikti vajag turpināt arī vēl citus kopīgus pasākumus, kad varēs klātienē, bet arī šādā formātā tiksimies reizi mēnesī. Ceram, ka iesaistīsies arī citas konfesijas. Var teikt, ka tā bija kā iesēta sēkliņa, kurai jāturpina nest arī turpmāk daudz labu augļu,” cerīgi saka I.Matīss.
Arī katoļu priesteris uzsver, ka “ir vērts turpināt iesāktās attiecības”. “Šajos apstākļos cilvēki savā ziņā kļuvuši tuvāki cits citam, šādās sarunās dažiem tādā veidā var tikt izklīdināta pat depresija. Iesaistītie cilvēki šo dalīšanos grib turpināt vai nu ar slavēšanas reizēm, vai ar Bībeles stundām. Tas mūs stiprina un mudina domāt tālāk, jo ar “kovidu” pasaule jau nebeidzas. Šodien arī otra cilvēka uzklausīšana kalpo kā būtiska palīdzība. Mēs kā ticīgi cilvēki šodien īpaši piedzīvojam, cik svētīgi ir, ja viens par otru lūdzas. Es kā priesteris esmu redzējis, kā Dievs spēj mainīt domāšanu, apstākļus un pat sniegt dziedināšanu cilvēkam, kurš ir piedzīvojis kādas šausmas un par kuru lūdzas. Cilvēki kādreiz paši apņemas kaut ko mainīt, bet nepietiek spēka, tad viņi nāk pie Dieva un piedzīvo izmaiņas,” saka P.Kamola.
Kur ir Dievs šajā Covid-19 laikā?
Gulbenes Romas katoļu draudzes prāvests Pāvils Kamola:
“Cilvēkiem var būt šie pārmetumi un jautājumi, kur tad ir Dievs, kur Viņš bijis kara laikā, kur ir šobrīd. Tomēr Dievs nav ļaunuma autors, un, ja mēs, cilvēki, šobrīd vēl neredzam palīdzību, tas nenozīmē, ka Dievs mūs nedzird. Tad, kad ar mums notiek dzīves grūtības, mēs nespējam uzreiz redzēt tālu uz priekšu. Kad diena ir apmākusies, tad sauli neredzam, bet vai tad tas nozīmē, ka viņas nav? Ir jāiziet cauri šim posmam. Palīdzību var saņemt lūgšanā! Es pats esmu no ģimenes, kurā tēvs bija alkoholiķis 30 gadus. Mēs noturējām Svēto misi, un tēvs sāka piedzīvot dziedināšanu. Tagad jau vairāk nekā 20 gadus viņš ir ar skaidru prātu. Mani tas viens no spēcīgākajiem apliecinājumiem tam, ka ir vērts lūgties un prasīt Dievam palīdzību. Mēs ar māti ne ar spēku, ne asarām to paši mainīt nevarējām.”
Kāpēc jālūdzas par vienotību?
Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss:
“Starptautiskās lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību pirmsākumi meklējami jau 1740.gadā, kad Skotijā dažādu konfesiju draudzes tika aicinātas lūgties kopā. Kāds man pazīstams cilvēks bija nostājies ar auto uz vilciena sliedēm, jo nevēlējās vairs dzīvot, taču notika brīnums, un viņš toreiz dzīvību nezaudēja. Viņš zaudēja veselību. Ārsti viņu salika burtiski pa gabaliņiem kopā – tas bija ļoti ilgs, sarežģīts process. Arī kristiešiem ir tā – lai Dievs mūs “salipinātu” kopā, tas ir ilgs un sarežģīts un pat reizēm sāpīgs process. Taču – kamēr esam sašķelti, sāp vēl vairāk. Tādā lēnprātībā un mīlestībā, kādā Dievs dara šo ķirurga darbu, neviens no mums to pats nespēj.”
