Kritikai manā skatījumā ir īpaša nozīme. Ja vien tā neizpaužas cilvēku vēlmē atbrīvoties no sava sliktā garastāvokļa vai noniecināt itin visu, kas neskar viņu pašu, kritikai piemīt apbrīnojams spēks.
Kritikai manā skatījumā ir īpaša nozīme. Ja vien tā neizpaužas cilvēku vēlmē atbrīvoties no sava sliktā garastāvokļa vai noniecināt itin visu, kas neskar viņu pašu, kritikai piemīt apbrīnojams spēks. Gadās, ka šis spēks kritizētajam cilvēkam liek saņemties un paveikt to, ko ar labvēlīgākiem nosacījumiem, kā, piemēram, glaimi vai elementāra atbalsta sniegšana, nemaz nav iespējams izdarīt.
Tradicionāli ar vārdu “kritika” tiek saprasts kādas darbības vai parādības vērtējums. Tiesa, ikdienas situācijās visbiežāk par kritiku kļūst citu neapzinātie izteikumi. To mērķis galvenokārt nav atklāt savu vērtējumu, bet gan izrādīt nepatiku pret kādu cilvēku.
Lai pilnībā to raksturotu, atliek vien atgādināt visiem zināmo skolas laiku. Tad visbiežāk negatīva attieksme pret otru cilvēku tiek pausta ar viņa pielīdzināšanu dažādiem dzīvnieku kārtas pārstāvjiem, necenzētās leksikas palīdzību un citiem ne sevišķi glaimojošiem vārdiem.
Diemžēl, arī pieauguši cilvēki neatšķir kritiku no savu negatīvo emociju izgāšanas uz citu personu. Lai gan vārdi laika gaitā kļūst pieklājīgāki, to tendences nemainās, tāpēc itin bieži attiecībā uz otru cilvēku tiek pielietoti izteicieni, kas patiesībai neatbilst, taču itin efektīvi spēj iedragāt viņa pašapziņu.
Tiesa, to, ka arī tik nepamatotai kritikai ir savs lietderīguma koeficients, es sapratu tikai nesen, kad pāris mazuļu garāmejot nenocietās apveltīt mani ar vārdiem, kas skolas laikā šķistu pamatīgs apvainojums, taču tagad radīja nevaldāmus smieklus.
Pēc šī gadījuma nācās atskārst, ka tieši šāda kritika nepamatotu izteikumu veidā cilvēkam ļauj vispilnīgāk apjaust laika radītās pārmaiņas ne tikai izskatā, bet arī domāšanā. Varbūt no bērna vecuma izaugušie savas negatīvās emocijas cenšas paust, manipulējot ar otra vājajām vietām, taču, iespējams, tieši šī nianse var kļūt par patiesāko apliecinājumu, ka laika gaitā vājās vietas ir izskaustas un nomainītas pret pārliecību par to, kas esi un ko dari.
