Pārtikas veikala apmeklējums ir neizbēgama mūsu dzīves sastāvdaļa. Uz to dodamies ja ne katru, tad katru otro dienu. Arī es neesmu izņēmums. Kad kārtējo reizi nesteidzīgi līkumoju starp produktu pārpilnajiem plauktiem un vitrīnām, pa brīdim iepirkumu grozā ievietojot kādu vajadzīgu, pie manis piesteidzās kāda ilgāku laiku nesastapta paziņa. Jau ievilku elpu, lai pieklājīgi apvaicātos, kā klājas, bet jautājums tā arī palika neuzdots, jo paziņa metās revidēt manus grozā saliktos pirkumus. Izrādījās, ka nekas no tā, ko biju izvēlējusies, nekam neder. „Šausmas, tu pērc desas un šito pienu! Tavos gados par pienu vispār jāaizmirst! Vai tev prāts fasēto vistas fileju pirkt! Es gan visu pērku tikai veselīgu un dabisku. Cenšos ievērot diētu,” paziņa tādējādi centās vēl vairāk uzsvērt manu aplamo produktu izvēli. Viņasprāt, es pat sāli un cukuru biju izvēlējusies nepareizo, par vistas buljona „indīgajiem” kubiņiem nemaz nerunājot. Apstulbusi no tiešā uzbrukuma, uzdrošinājos atjautāt, kāpēc tad pati aizrādītāja ir ienākusi veikalā, kur pārdod tikai neveselīgus produktus. „Tāpat vien ienācu,” atbrauca paziņa. Liels bija mans pārsteigums, kad brīdi vēlāk ieraudzīju, ka sieviete savā iepirkumu grozā liek importētos ābolus. „Vai tad Pūrē audzētos nepērc?” garāmejot atļāvos norādīt. Manuprāt, pareizā ēšana, neskaitāmi dažādās diētas un tiekšanās pēc bārbiju slaiduma daudziem ir kļuvusi par apsēstību. Protams, katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties, ko lietot uzturā, no kā atteikties, kādas diētas ievērot, bet es piederu tiem, kas ēd to, ko prasa organisms. Pēc negaidītās tikšanās devos pie saldumu plaukta, nopirku melno šokolādi un visu apēdu viena pati.
