Trešdiena, 28. janvāris
Kārlis, Spodris
weather-icon
+-14° C, vējš 2.24 m/s, A-DA vēja virziens

Krīzē jāpaļaujas tikai uz sevi

Atmest smēķēšanu, pārvākties uz mazāku dzīvokli vai apvienoties dārzeņu audzēšanā – ir lietas, ko katrs var darīt savā labā krīzes laikā, jo eksperti uzskata – uz valsti tuvākajā laikā paļauties nevarēsim.

Piemēram, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Edvards Kušners uzsver, ka gandrīz visiem ir iespēja ietaupīt tā, lai tāpēc nejustos sliktāk. Piemēram, atmest smēķēšanu, jo no tā būs ne tikai vairāk brīvās naudas, bet arī veselākas plaušas. Arī pārvākšanās uz mazāku mājokli ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt savus tēriņus. Taču sociologs un pētījumu centra «SKDS» vadītājs Arnis Kaktiņš piebilst – «Latvijas sabiedrība ir diezgan materiālistiska un ļoti lielā mērā vērsta uz patēriņu, tāpēc jebkura ienākumu samazināšanās tiek uztverta sāpīgi». Viņam piekrīt arī socioloģe Brigita Zepa, kas tomēr piebilst – lai gan vērtību pārvērtēšana ir sāpīga, tā jau notiek.
Sociologi arī secina – latviešiem raksturīga savstarpēja neuzticēšanās, un tieši krīze, spiežot cilvēkus apvienoties, varētu palīdzēt to pārvarēt. Piemēram, apvienojoties var efektīvāk audzēt dārzeņus ģimenes vajadzībām, it sevišķi, ja katrai atsevišķai ģimenei pieder nelielas platības. E.Kušners piebilst, ražas novākšanas posmā īpaši svarīga varētu būt ne tikai dalīšanās ar zināšanām un darbiem, bet arī kolektīva stādījumu apsargāšana, jo rudenī varētu aktivizēties zādzības no dobēm. A.Kaktiņš min, ka tā saucamo kaimiņu sardzes principu var attiecināt ne tikai uz dārziņiem, bet arī uz māju apsargāšanu.

Apvienošanās ir lietderīga ne tikai privātajā dzīvē, bet arī tad, kad jāmēģina ietekmēt politiskos lēmumus. E.Kušners uzver – jo konkrētākas prasības izsaka valdībai, jo grūtāk ir tās neievērot, tāpēc viens no labākajiem risinājumiem ir apvienoties interešu grupās. Par vienu no spilgtākajiem šādas stratēģijas piemēriem pēdējā laikā kļuvusi vecāku apvienība «Māmiņu klubs», kas pievērš valdības uzmanību Latvijas ģimeņu problēmām.

Vēl viena stratēģija ir kļūšana no algota darbinieka par uzņēmēju. Rietumvalstīs lielākā daļa cilvēku, it sevišķi ārpus lielajām pilsētām, pelna, strādājot savos mazajos ģimenes uzņēmumos, saka E.Kušners. Uzņēmēja Zane Ernštreite, kas savu biznesu kopā ar vīru sākusi novembrī, arī piebilst – uzņēmēji, kas sākuši darbu krīzes laikā, ir izturīgāki pret grūtībām.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.