Dzintars čerbakovs: trūkst visa – darbinieku, modernu datoru, mašīnu. Par problēmām policijā tika diskutēts jau diezgan sen.
Dzintars čerbakovs: trūkst visa – darbinieku, modernu datoru, mašīnu.
Par problēmām policijā tika diskutēts jau diezgan sen. Policisti pat devās piketēt, lai kaut ko mainītu. Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma plānu policistu problēmu risināšanai, un iekšlietu ministrs norādīja, ka krīze ir pārvarēta.
Vai tā tiešām ir pārvarēta? Vai 45 latu algas palielinājums un solījumi veikt vēl citas izmaiņas iekšlietu sistēmas darbā, lai policija varētu pienācīgi veikt savu darbu, atrisinās ieilgušās problēmas?
Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Dzintars Čerbakovs atzīst, ka viņam ir pretrunīga nostāja par algas pielikumu, kas ir iecerēts nākamgad. “Uz pārējo iedzīvotāju fona, protams, tas ir liels atbalsts, tomēr, ņemot vērā gan inflāciju, gan to, kā ir palielinājušās cenas, tā ir niecīga kompensācija par ieguldīto darbu. Lai gan jāvērtē pozitīvi, ka ir veikts vismaz šāds solis,” saka Dz.Čerbakovs. Viņš piebilst, ka policijā jau sen bija iestājusies krīze, bet valdība to sāka risināt tikai tad, kad cilvēki izgāja ielās. “Jau sen tika runāts, ka jāsēžas pie pārrunu galda, bet tas ne pie kā nenoveda. Piemērs tam ir arī pedagogi. Jau sen runāja par algas pielikumu septembrī. Kamēr skolotāji neizgāja ielās, neviens algu palielināt negrasījās. Arī tagad viņi šo pielikumu saņems tikai janvārī. Tā ir politika,” vērtē policijas pārvaldes priekšnieks.
Valdība atbalstīja arī policijas apgādāšanu ar materiāli tehniskajiem resursiem. “Runāt ir viens, bet darīt – pavisam cits. Cerēsim, ka valdībai tiešām izdosies atrast līdzekļus materiāli tehnisko resursu uzlabošanai, jo tas ievērojami atvieglos policijas darbinieku darbu. Vai tas ir uzlabojums, ja mums iedod vecus datorus? Jā, varbūt tas ir labāk nekā strādāt ar rakstāmmašīnām, bet ko tas dod, ja nevaram strādāt ar datu bāzēm. Šogad mēs saņēmām trīs jaunus datorus, drīz šeit tiks veidota reģionālā mācību klase, tādējādi saņemsim vēl 12 jaunus datorus, bet ar tiem varēs strādāt tikai nodarbību laikā.
Policijas autoparkā ir gan veci bobiki, gan arī pa kādai jaunākai mašīnai, bet tādas ir tikai dažas. Ziemeļu kaimiņiem – igauņiem – ir deviņdesmito gadu beigu automašīnas, mums – pārsvarā astoņdesmito gadu sākuma.
“Cerēsim, ka Iekšlietu ministrijas reformas reāli darbosies. Jāskatās optimistiski, bet reizēm šī optimisma pietrūkst, jo problēmu ir ļoti daudz,” saka Dzintars Čerbakovs.
Policijas pārvaldes priekšnieks stāsta, ka būtu jāremontē arī policijas ēka. “Mājai rodas plaisas, tātad ir pieļauta kļūda celtniecībā. Jāmeklē šī kļūda, jāiegulda līdzekļi. Izstrādājām tāmi kabinetu, koridoru un īslaicīgās aizturēšanas izolatora remontam, bet Rīgā, aplūkojot fotogrāfijas, mums lika pārbaudīt māju, un tikai tad varēs domāt par līdzekļu piešķiršanu un tālāku rīcību remontā,” stāsta Dz.Čerbakovs.
Gulbenes rajona policijas pārvaldē trūkst arī darbinieku. Šobrīd ir vairākas vakantas vietas – sešas iecirkņa inpektoru vakances, viena kriminālpolicijas sevišķi svarīgu lietu inspektora vakance, kā arī vakance – kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks ekonomisko noziegumu jautājumos. “Tie, kas aizņēma šos amatus, daži nolēmuši mācīties, citi aizgājuši strādāt uz citām struktūrām. Jaunie kadri nenāk, jo te ir province, nav izredžu attīstīties, algas ir nelielas, bet darbs ir nepateicīgs un ļoti atbildīgs,” spriež Dz.Čerbakovs.
Jautāts, kas, viņaprāt, būtu jāmaina Latvijas policijas darbā, lai policisti varētu efektīvi strādāt un viņi būtu apmierināti ar savu darbu, policijas pārvaldes priekšnieks saka, ka būtu jāņem piemērs no citām valstīm, jo citviet materiāli tehniskais nodrošinājums ir iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas policistu darbu. “Būtu jānodrošina labāks materiāli tehniskais nodrošinājums, sociālās garantijas, lielāks atalgojums. Esmu ticies ar Ziemeļīrijas policijas pārstāvjiem. Viņu pieredze ir tāda – cilvēks var būt kaut vai zinātņu kandidāts, bet viņš sāk darbu policijā kā ierindas darbinieks, karjeras veidošana ir viņa paša rokās. Varbūt arī mums vajadzētu ieviest šādu sistēmu, lai cilvēks redz savus darba augļus, lai redz mērķi, uz kuru virzīties, lai viņam ir izaugsmes iespējas,” viņš uzskata.
