Šoreiz Pededzes ozoli, cerams, pavasara kūlas degšanas dēļ, kas bijusi no 17. līdz 19.aprīlim, nopietni cietuši nebūs.
Šoreiz Pededzes ozoli, cerams, pavasara kūlas degšanas dēļ, kas bijusi no 17. līdz 19.aprīlim, nopietni cietuši nebūs.
Vides speciālisti, sestdien izbraucot uz notikuma vietu, konstatēja, ka uguns ir noplakusi ozolu pakājē, taču, iespējams, cietusi varētu būt šo koku sakņu sistēma.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālists Jānis Lūkins laikrakstu informē, ka Daukstu pagasta “Vecglīzdos” izdegusi aptuveni trīs hektāru platība.
“Degšana ir notikusi tālu no ceļa. Secināms, ka varējusi būt ļaunprātīga dedzināšana vai arī degšanu izraisījusi neuzmanīga rīcība ar uguni. Piemēram, vaininieki varētu būt bijuši makšķernieki. Neviena ugunskura vieta upes krastā atrasta nav. Stipri izdegusi platība ap pašu bijušo “Vecglīzdu” māju vietu,” stāsta J.Lūkins.
Visticamāk, jauns kriminālprocess par notikušo uzsākts netikšot. Informācija par šo kūlas degšanu tiks pievienota jau pērn uzsāktajam kriminālprocesam par pagājušā pavasara kūlas ugunsgrēku saudzējamā dabas teritorijā pie Pededzes upes, kad no uguns stipri cieta ozoli.
J.Lūkins lēš, ka šoreiz, iespējams, plosīties ugunij tik lielos daudzumos kā pērn liedza mitrums, vēja virziens un tas, ka jau pērn stipri izdega zāle. J.Lūkins klāsta, ka vides speciālisti kopā ar pašvaldību uzmeklēs konkrētās zemes platības īpašnieku. Tas esot kāds Rīgas iedzīvotājs, kas pašvaldībā zemes nodokli neesot maksājis jau piecus gadus. Viņš pēdējos gados nav organizējis zāles appļaušanu savā teritorijā, bet nav arī obligātas prasības to darīt. Saimnieks arī nesaņem platību maksājumus par šo zemi.
J.Lūkins uzsver, ka šogad Madonas reģionālā Vides pārvalde turpinās dabas liegumā “Pededzes lejtece” izvietot robežzīmes, kas mudinās iedzīvotājus apzināties šīs teritorijas nozīmīgumu un nepieciešamību to saudzēt.
Pededzes lejteces liegums aizņem 4663 hektārus. Tas dibināts 1999.gadā. Pašlaik izstrādā papildinātu šīs teritorijas dabas aizsardzības plānu.
