Šomēnes rajona pagastu kultūras namu un tautas namu vadītāji Gulbenes kultūras centrā iesniedz pārskatus par 2004.gadā organizētajiem kultūras pasākumiem.
Šomēnes rajona pagastu kultūras namu un tautas namu vadītāji Gulbenes kultūras centrā iesniedz pārskatus par 2004.gadā organizētajiem kultūras pasākumiem.
Gulbīša kultūras nama vadītāja Dzidra Rudzīte šo pienākumu veic amatu apvienošanas kārtībā. Viņa ir arī bibliotēkas vadītāja. Dz.Rudzīte uzskata, ka ir būtiski organizēt kultūras pasākumus tā, lai tie nedublētos ar pasākumiem rajonā vai aktivitātēm kaimiņu pagasta kultūras iestādē. Viņa stāsta, ka Gulbīša kultūras namā februārī viens no lielākajiem pasākumiem būs Gulbīša vidusskolas Žetonu vakars, bet martā uz 30 gadu darba jubilejas koncertu klausītājus pulcēs Māras Mezītes vadītais sieviešu vokālais ansamblis. Jau šobrīd kolektīvs cītīgi strādājot pie jubilejas koncerta programmas.
“Šogad esmu iecerējusi organizēt netradicionālus pasākumus pagasta ģimenēm, piemēram, sadarbībā ar pagasta sporta darba organizatoru – ģimeņu sacensības. Ceru, ka izdosies realizēt pagājušajā gadā nerealizētu ieceri – vasarā sarīkot Jaungulbenes pagasta svētkus. Esmu ievērojusi, ka vasaras mēnešos kultūras aktivitāšu ir mazāk nekā ziemā, pavasarī vai rudenī. Pērn piedalījāmies Dzelzavas pagasta svētkos un guvām labu pieredzi. Protams, viss būs atkarīgs no finansiālajām iespējām,” stāsta Dz.Rudzīte. Viņa piebilst, ka daudz ko izšķiršot arī turpmākais brīvdabas estrādes liktenis un tās īpašnieka vēlēšanās atbalstīt pagasta kultūras dzīves aktivitātes.
Gulbenes kultūras centra direktora vietniece mākslinieciskajos jautājumos Ineta Meldere secina, ka vairākus gadus, apkopojot kultūras iestāžu iesniegtos pārskatus, tie liecinot par rajona kultūras dzīves pamatīgumu.
“Kultūras namos nemainīgi darbojas deju kolektīvi, vokālie ansambļi un kori. Ja kādā pagastā nav iespējams izveidot ansambli, top kvartets. Tas liecina, ka mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi “neuzplaukst” tikai pieaugušo dziesmu svētku gadā. Daudzviet parādās arī jaunas aktivitātes. Piemēram, sievietes apgūst līnijdejas. Aktīvi darbojas floristi, dažādi aerobikas pulciņi un interešu klubi,” stāsta I.Meldere.
Viņa ir gandarīta, ka rajonā tomēr tiek rastas iespējas sakārtot kultūras iestādes, darot tās gaišas, siltas un apmeklētājiem pievilcīgas. Tādas, piemēram, ir Rankas, Līgo, Lizuma, Lejasciema pagastā. Pozitīvie piemēri liek sarosīties arī pārējām.
“Katram pagasta kultūras un tautas namam ir sava specifika, tāpēc pārskatus pārrunājam kopīgi ar vadītāju. Rūpīgi aizpildām sadaļu par finanšu izlietojumu, tajā norādot, kāda naudas summa kultūras namam iedalīta no pašvaldības budžeta un kādi ir atskaites gada izdevumi,” skaidro I.Meldere.
