Galgauskas pagasta padome no iepriekšējās valdības nesaņēma gaidīto finansiālo atbalstu, tāpēc cer, ka pavasarī nodegušo pagasta kultūras namu atjaunot palīdzēs jaunā valdība.
Galgauskas pagasta padome no iepriekšējās valdības nesaņēma gaidīto finansiālo atbalstu, tāpēc cer, ka pavasarī nodegušo pagasta kultūras namu atjaunot palīdzēs jaunā valdība.
“Diemžēl līdz šai dienai neesam saņēmuši oficiālu skaidrojumu, kāpēc iepriekšējā Saeima nerada iespējas piešķirt 19 000 latu investīcijas, ko paredzējām izmantot kultūras nama jumtam, lai ēku pasargātu no tālākas bojāšanās laika apstākļu ietekmē,” saka Galgauskas pagasta pašvaldības vadītāja Irēna Biezā.
Priekšsēdētāja domā, ka varbūt šo ziemu pusnodegusī ēka vēl izturēs bez jumta, lai gan bez tā palikušais mūris lielā vējā bīstami šūpojoties.
Ir sarūpēts un pie kultūras nama novietots vajadzīgais kokmateriālu apjoms, bet I.Biezā ir nobažījusies, ka šobrīd trūkst līdzekļu, lai nolīgtu būvfirmu jumta atjaunošanai.
“Esmu runājusi ar vairākiem firmu vadītājiem, bet viņi uzskata, ka darba apjoms ir liels un nelielai firmai nav pa spēkam. Ar pagasta spēkiem ir izstrādāts atjaunošanas projekts, izlietoti ziedotie līdzekļi, ar iedzīvotāju palīdzību ēka attīrīta no gruvešiem, bet jumta seguma uzklāšanu uzticēt algotā sabiedriskā darba veicējiem nevaram. Tas ir bīstami un aizliegts ar likumu. Pagasta rīcībā nav arī jaudīgas celtniecības tehnikas, piemēram, pacēlāja un citas. Tagad kultūras nama nākotne ir atkarīga no jaunās valdības. Neesmu noskaņota apstāties,” saka pašvaldības vadītāja.
Fakti
Ēka par ziedojumiem celta 1924.gadā kā Galgauskas Dziedāšanas biedrības nams. Tas atklāts 1927.gadā ar Rūdolfa Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls” izrādi, kurai skatuves dekorācijas dāvināja mākslinieks Ludolfs Liberts.
Kultūras nama atjaunošanai nepieciešami 150 000 latu.
