Ļoti skaisti Antons Krikums ir zem feļetona paslēpis patiesību par mūsu pilsētu. Ar līdzjūtību skatos uz tiem cilvēkiem, kuri ar elektrovilcieniņu tiek vesti uz Brāļu kapiem it kā parādīt Spārītes parku. Ko tur redzēt? Noplukušo gulbīti? Nekoptos dīķus, kuros gadiem guļ iegāzušies, satrunējuši koki? Mazās, plikās saliņas, uz kurām, kopš nozāģēti koki un izcirsti krūmi, vairs nav iespējams patverties pīlēm? Agrāk vismaz pīļu parkā bija papilnam. Cilvēki gāja priecāties, baroja putnus.
Ko vēl redzēt pie mums? Kā tiek pārveidoti unikāli vēsturiskie objekti valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – Vecgulbenes muižas apbūvē? Faktiski ēkas zaudē savu identitāti. Kāpēc muižas klētij, kurai vajadzēja tikai atjaunot jumtu, bija jātērē vairāk nekā 100 tūkstoši eiro no Valsts kases? Kāpēc lopu virtuves ēkai, kurā tagad mājo nevalstiskās organizācijas, atkal jau vajag ne daudz, ne maz, bet 100 tūkstošus eiro, kuri būs jāaizņemas no Valsts kases? Ne mazāk naudas būs jāaizņemas, lai iznīcinātu vēsturisko mūra ēku Brīvības ielā, kurā kādreiz atradās veikals “Marķīzs”? Vai mūsu pilsētā uzceltās piecas liellopu celtnēm līdzīgās ēkas ir viena pamatīgā “Marķīza” vērtas? Viens pamatīgāks pūtiens un to angāru vairs nebūs, bet “Marķīzs” stāvēs! Bet bijušajai alus rūpnīcai, kura bija, ir un vēl varētu būt vērtīgs apskates objekts ikvienam mūsu pilsētas viesim, ir ļauts nogrimt nebūtībā! Kāpēc?
Cik ilgi un cik daudz vēl aizņemsimies no Valsts kases? Tā mēs taču graujam ekonomiku! Skaidri saprotam, ka šīs dienas aizņēmumi būs jāatdod. Taču šī nauda atpakaļ būs jāatdod ne jau tiem, kuri šodien paraksta dokumentus par parādsaistību uzņemšanos. Gribētos dzirdēt arhitektu, būvinženieru domas par to, kas notiek pilsētā.
Vai tiem, kas pilsētā gadu desmitiem sēž mīkstos krēslos, reiz nevajadzētu pārcelties uz cietākiem soliem?
