Gulbenes rajona padome meklē iespējamās zemes platības mājdzīvieku – suņu un kaķu – kapsētas izveidei.
Gulbenes rajona padome meklē iespējamās zemes platības mājdzīvieku – suņu un kaķu – kapsētas izveidei.
Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja laikrakstu informē – kā iespējamā vieta apzināta zemes platība Beļavas pagastā, kur pašlaik ir atkritumu izgāztuve. Līdz ar Malienas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas poligona izveidi Litenes pagastā veco rajona nozīmes izgāztuvi ir plānots renovēt. Pēc tam te varētu veidot dzīvnieku kapsētu. Taču speciālistu domas daloties par šīs vietas piemērotību.
“Ceram, ka varētu veidoties sadarbība ar kādiem privāto zemju īpašniekiem. Tagad priekšlikumu iesniegšanai ir pēdējais brīdis. Lai izveidotu dzīvnieku kapsētu, tas ir jāparedz pašvaldības teritorijas plānojumā. Pagaidām izstrādes stadijā ir Beļavas, Litenes, Stāmerienas un Galgauskas pagasta teritorijas plānojums. Var arī kapsētu veidot citur, kur plānojums jau izstrādāts, bet tad būs jāveic grozījumi tajā,” saka M.Mikolaja.
Viņa pauž, ka dzīvnieku kapsēta neatkarīgi no tā, vai to ierīkos pašvaldības vai privātajā zemē, apbedāmo sunīšu un kaķīšu īpašniekiem būs maksas pakalpojums. M.Mikolaja apliecina, ka Eiropā nav pieņemts mājdzīvniekus aprakt dārzā zem ābeles vai parkā. Tāpēc arī katrā novadā jādomā par īpašas kapsētas izveidi mājdzīvniekiem – suņiem un kaķiem. Taču tas ir jāparedz teritorijas plānojumā.
Gulbenes rajonā vienīgā lauksaimniecības dzīvnieku kapspēta “Radiņi”, kas bija SIA “Rainis” teritorijā Lejasciema pagastā, vairs nedarbojas. Tagad, lai atbrīvotos no beigtajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, īpašnieki sazinās ar Valmieras SIA “Ekovide”, kas ir tiesīga nodarboties ar beigto dzīvnieku centralizētu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādāšanu un iznīcināšanu jeb sadedzināšanu.
Laikraksta aptaujātie suņu īpašnieki Gulbenē pauž, ka līdz šim savus mirušos suņus un kaķus ir apglabājuši vai nu savā privātajā zemē, vai mežā, parkā. “Daudzus gadus mājās turēts suns kļūst par ģimenes locekli. Kad dzīvnieka mūžs beidzas, gribas viņu apglabāt, zināt un kopt vietu, kur ir tā kapiņš. Turklāt dzīvnieku kapsētas izveide – tā būtu garantija sanitāro normu ievērošanai. Gadās, ka mirušu dzīvnieku cilvēki izmet atkritumu konteinerā. Tie, kuri mīl dzīvniekus, uzskata, ka tas ir neētiski un antisanitāri,” saka gulbeniete Rita Morgunova, kas iemīļojusi īru terjerus un tur šīs šķirnes suņus. Viņa uzsver, ka tas nav risinājums – mirušu sunīti apglabāt savas privātmājas pagalmā. Cilvēks var ar laiku pārdot īpašumu un pārcelties dzīvot citur. “Sunīša kapiņu tad arī jāņem līdzi? Atstāt būs žēl. Bet, ja dzīvnieciņam ir sava vieta kapsētā, tad uz turieni atbraukt un aprūpēt šo vietu varēšu vienmēr,” saka sieviete.
