Parasti jau mēnesi vai pat agrāk pirms Ziemas-svētkiem, Lieldienām vai Jāņiem gaisā bija jūtams – tuvojas svētki. Gulbenē svētku sajūta nerodas ilgi un arī šobrīd vēl izpaliek, lai gan līdz Lieldienām vairs tikai nedēļa. Mazliet ar skaudību parasti noskatos, kā citas pilsētas izrotājušās uz svētkiem. Redzu, kā tepat kaimiņos Alūksnē jau lieli, krāsaini gaiļi ratos saveduši olas, bet Gulbenē vēl nekā. Kāpēc mēs esam tik gausi? Protams, paldies mākslas skolai, ar kuras prasmīgajām rokām top milzu olas ar rakstiem, kuras tūlīt, tūlīt jau ieripos pilsētā, tomēr gribas to svētku sajūtu saķert agrāk, jo, kad dienā redzi, kā cilvēki stāv ārā rindā pie lielveikala, negribas vairs ne olas, ne Lieldienas. Bet kaut kā taču sava sirsniņa ir jāiepriecina, citādi var nonākt pie ārsta vienkārši drūmo domu dēļ. Novada pagastos gan jau notiek visādas aktivitātes ar olu meklēšanu, fotografēšanu, dekoratīvo olu gatavošanu. Reizēm nodomāju, ka pagastos vairāk domā par saviem iedzīvotājiem un ir aktīvāki nekā pilsētā. Arī Gulbenē taču jau varējām kaut ko meklēt, kaut kur iet un kaut ko darīt. Man patika uz Valentīndienu rīkotā spēle “Kupidonam pa pēdām”, kad pirmo reizi pati izmēģināju iziet maršrutu, izmantojot QR kodu. Un interesanti bija domāt atbildes uz jautājumiem, jo nudien nezināju, ka, piemēram, barons Volfs Marisai uz Ziemassvētkiem uzdāvinājis gulbju kamanas. Gribu aicināt uz katriem svētkiem sarīkot līdzīgu spēli, piemēram, uz Lieldienām taču visu nedēļu varētu meklēt paslēptas olas, zaķus, cāļus, kā to dara novada pagastos. Un nav jau svarīgas balvas, lai gan arī tās ir patīkami saņemt, bet tas ir interesanti pavadīts laiks un sevis pārbaudīšana. Turklāt nav jābūt sportistam un fiziski spēcīgam, jo tas ir pa spēkam ikvienam. Un vismaz fotorāmītis ar Lieldienu motīviem jau sen varēja aicināt nofotografēties pie mūsu pilsētas simbola gulbja. Šajā tik drūmajā pandēmijas laikā tik ļoti gribas kaut ko acīm, sirdij un dvēselei! Ir tik grūti, ja tev ir atņemti visi tavi vaļasprieki. Vēl nomācošāk, kad dzirdi, ka ar ierobežojumiem, piemēram, maskām, būšot vēl jāsadzīvo pāris gadus. Gribas to pārsteigumu šodien, jo prieks mums šobrīd ļoti vajadzīgs! Piemēram, pilsētā kādas mājas pagalmā joprojām mīt divi lieli sniegavīri – laikapstākļi tos neietekmē, jo tie nav no sniega. Ieraugi tādus brīnumus un gribas pasmaidīt. Ak, jā, un svētdien neaizmirstiet par pūpolu pērienu, jo veselība tomēr ir visdārgākais!
