Izlaidumu laiks ir pagājis. Tie, kuri ieguvuši bakalaura vai maģistra grādu kādā no Latvijas augstskolām, mēģina saprast, ko turpmāk dzīvē darīt. Ne retais vien, kurš augstskolas solā pavadījis vismaz pāris gadus, izsapņojis to, kāds varētu būt viņa darbs, cik par to maksās un tamlīdzīgi. Tomēr ar laiku ilūzijas sarūk, jo saproti, ka viss nav tik skaisti, kā tas izskatās, un darba meklēšana nevedas, kā iecerēts. Daudziem vēl jāatmaksā studiju laikā paņemtie kredīti.
Pēc augstskolas pabeigšanas cilvēkiem lielas pūles sagādā darba atrašana, jo lielākoties augstskolā iegūtās zināšanas ir teorētiskas, bet darba devējs pieprasa praktiskas zināšanas. Sludinājumu portāli uzrāda kopējo ainu, ka jābūt iepriekšējai pieredzei pat ar piecu gadu ilgu darba stāžu. Praksē gan darba devējs ir gatavs ņemt, lai gan lielākoties par to nevienam nemaksā, bet tā var būt ārkārtīgi laba pieredze un arī ieraksts CV. Agrāk pati Rīgā meklēju prakses un darba iespējas. Sapratu, ka par potenciālo prakses vai darba vietu jāizvēlas lielāki uzņēmumi, jo tas liecina par stabilitāti un lielāku karjeras izaugsmi. Ja labi sevi pratīsi parādīt, tad ir kaut neliela cerība kļūt par šī uzņēmuma darbinieku vai pēc augstskolas absolvēšanas vieglāk atrast darbu.
Manuprāt, potenciālais darba devējs noteikti novērtēs to, ka augstskolas laikā esi aktīvi iesaistījies dažādās aktivitātēs, kā pašpārvaldē, piedalījies projektos, brīvprātīgajā darbā un neesi sēdējis, rokas klēpī salicis. Katrā ziņā nedrīkst atmest cerības, bet jāmeklē iespējas, lai gan valstī izglītības sistēma nav sakārtota. Ticu, ka ar laiku katrs atradīs savu vietu dzīvē, un nevajag padoties! ◆
