Mēs, lizumnieši, kuriem kultūra un cilvēks ir vērtība, joprojām nevaram samierināties, jo uzskatām, ka lēmums par Līgas Ozoliņas atbrīvošanu no darba ir sasteigts un nelikumīgs! Pārmaiņas ir vajadzīgas, ja tām sekotu uzlabojums, bet šinī gadījumā tās tikai bremzēs kultūras attīstību.
Arī 9.aprīļa “Dzirkstelē” Kultūras pārvaldes vadītājas Gundegas Ķikustes skaidrojums nepārliecināja. “G.Ķikuste vēlas modernu kultūras nozari”, bet tas var palikt tikai kā lozungs, ja nebūs kultūras cilvēku, kas to realizē. G.Ķikuste skaidro, ka “pašvaldībai ir jāizvērtē amati”. Vai ir godīgi izsvērts, izanalizēts, novērtēts L.Ozoliņas darbs un tā apjoms? Pārvaldes vadītāja arī saka, ka “pašvaldība amata vietas netur tikai tāpēc, ka tās ir vēsturiski izveidotas”. Tad rodas jautājums, kāpēc pati Kultūras pārvalde saglabā divas konsultantu vietas kultūras jomā, jo tās arī ir vēsturiski izveidotas – pēc G.Ķikustes teiktā, “jau bijušas pirms viņas stāšanās amatā”. Pietiktu ar vienu konsultanta štata vietu, jo iedzīvotāju skaits Gulbenē samazinājies, un otru konsultantu, ja vajadzība, var piesaistīt uz līguma pamata, kā pārvaldes vadītāja mēdz ieteikt. Pie tam pārvaldes vadītāja izsakās, ka “pārvaldei visu laiku jādomā par to, kā pēc iespējas saprātīgāk izmantot savus resursus”. Šis būtu viens no risinājumiem. Tas būtu saprotams, ja sāktu ar savas pārvaldes sakārtošanu.
Nav korekti salīdzināt L.Ozoliņas veikto darbu ar “apsardzes pakalpojumu”, kurš izmantots tikai atsevišķos gadījumos un par to samaksāts. Pretstatā L.Ozoliņa līdztekus savam noformētājas darbam ir daudz darījusi uz entuziasma pamata.
Lizums ir tā vieta, kur noris liela cilvēku plūsma un notiek daudzveidīgs kultūras pasākumu piedāvājums, līdz ar to arī L.Ozoliņas darbs vienmēr ir bijis regulārs visa gada garumā. Protams, tagad pandēmijas dēļ daudz kas klātienē nenotiek.
L.Ozoliņa ir pelnījusi pateicību no Kultūras pārvaldes, nevis paziņojumu par atbrīvošanu no darba, kuram veltījusi daudzus gadus.
L.Ozoliņai pienākas kultūras nama vadītājas palīga štata vieta, jo atbrīvota nelikumīgi. Likumā var atrast pantu, ka jāsaglabā darba vieta cilvēkam pirmspensijas vecumā. Lūgums vēlreiz izanalizēt L. Ozoliņas veikto darbu un nonākt pie pozitīva rezultāta! Kur nav cilvēcības, zūd cilvēki.
Katrs pagasts ir savdabīgs, līdz ar to novadu varam padarīt interesantu. Nevajag censties kā pagātnē – padomju laikos – pēc vienlīdzības. Tas nav ceļš uz modernu kultūras nozari.
