Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Accenture” šogad Latvijas reģionos rīkoja darbinieku meklēšanas kampaņu, kurā galvenais uzsvars bija iespēja strādāt no mājām. Pieteicās vairāk nekā 100 cilvēku. Kompānijas vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs par rezultātu ir optimistisks, jo interesi izrādījušas arī vairākas pašvaldības. Valka bez maksas piedāvājusi telpas, kur vajadzības gadījumā sasaukt mājās strādājošos darbiniekus. Madona regulāri interesējoties, kādas prasmes kompānijai nepieciešamas, un vietējās skolās pastiprināti pievēršot uzmanību matemātikai un informātikai.
Prognozes – pesimistiskas
“Accenture” Latvijas mērogam ir liels IT uzņēmums, jo tajā strādā 1258 cilvēki un nākamajos gados tas plāno paplašināties līdz 2000. Cīņā par darbiniekiem kompānija izmanto vietējās un starptautiskās aģentūras, rīko intensīvas apmācības studentiem un pieaugušajiem ar citu izglītību. “Reģioni ir ļoti aktīvi. Tur nav tāds politiskais uzslāņojums kā lielajās pilsētās, tādēļ lietām pieiet pragmatiski,” stāsta M. Jegorovs. “Esmu ļoti priecīgs par to, ko redzu.”
Viņš par potenciālo darbinieku trūkumu neizklausās sevišķi uztraukts, jo cer, ka arvien vairāk cilvēku nākotnē mācīsies IT un būs, no kā izvēlēties. Ekonomikas ministrijas (EM) prognozes rāda citu ainu. Pēc četriem gadiem – 2021.gadā – Latvijā būs apmēram 10 000 lieku humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu, bet trūks ap 16 000 speciālistu ar augstāko izglītību matemātikas un inženierzinātnēs un 30 000 darbinieku ar arodizglītību.
Pārkvalificēt vai ievest?
Vajadzība pēc tik daudz darbiniekiem radīsies, ja piepildīsies EM izstrādātais “labais scenārijs”. Tas paredz, ka Latvijā nākamajos gados ekonomikas (IKP) pieaugums ir apmēram 5 % gadā un tā mainās: konkurētspējas trumpis nav tikai zemas algas un lētas izejvielas, bet bizness modernizējas un iegulda inovācijās un tehnoloģijās. Rezultātā 2030. gadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks kā šobrīd – 1,92 miljoni.
Ja IKP aug par 2–3 % gadā, kā bijis pēdējos pāris gadus, varētu piepildīties “sliktais scenārijs”. 2030. gadā Latvijā dzīvotu vairs tikai 1,64 miljoni iedzīvotāju.
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētās profesores, demogrāfes Zanes Vārpiņas aprēķini rāda, ka 2030. gadā gandrīz puse no iedzīvotājiem būs vecāki par 50 gadiem, katrs ceturtais – pensionārs. Latvija kļūst par sarūkošu un vecu cilvēku valsti. “Tā ir lejupvērsta spirāle, no kuras pat tā īsti nav izejas,” slikto scenāriju skaidro EM eksperts Jānis Salmiņš. “Cilvēku skaits samazinās, strādājošo skaits sarūk, pieaug darbaspēka izmaksas, nevar atvērt jaunas darba vietas un ekonomika aug lēnāk.” Līdz ar to ekonomikas izaugsme nav vairs tikai darbaspēka trūkuma, bet arī Latvijas pastāvēšanas jautājums, secina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Lai piepildītos “labais scenārijs”, jau līdz 2022. gadam darba tirgum vajadzēs papildus vairāk nekā 35 tūkstošus strādājošo. Pēc lieluma tā būtu vēl viena Ventspils. EM domā, ka trūkstošos darbiniekus atradīs, pārkvalificējot esošos (12,5 tūkstošus) un motivējot aizbraukušos atgriezties (22,8 tūkstošus). Lai to izdarītu, vajag būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā un biznesa vidē. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma “ražo” pārāk daudz lēta darbaspēka, pēc kā nākotnē pieprasījums samazināsies, prognozē EM. Pēc vidusskolas beigšanas mācības neturpina gandrīz trešā daļa. Salīdzinot ar citām ES valstīm, mazāk pieaugušo meklē iespējas pārkvalificēties, lai atbilstu darba tirgus prasībām. Tie ir potenciālie bezdarbnieki.
“Vidējās izglītības līmenis dramatiski krītas. Vēl traģiskāka situācija ir ar mūsu augstskolām. Ekonomika prasa pilnīgi citus speciālistus, bet Latvijas izglītības sistēma ar atsevišķiem izņēmumiem atsakās mainīties,” stāsta A. Ašeradens. Pozitīvs izņēmums esot arodskolas, kur pēdējos gados ieguldīts daudz ES naudas, un skolēnu skaits tajās lēnām aug. “Re:Baltica” iepriekšējie pētījumi gan rāda, ka moderni aprīkotās un svaigi remontētās arodskolas automātiski nenozīmē arī labāku izglītības kvalitāti. Katru gadu no arodskolām atbirst aptuveni 20 % jauniešu. Izglītības ministrijai nav datu par to, kas ar viņiem notiek tālāk.
Biznesa vides nespējā mainīties EM vaino uzņēmēju sliktās svešvalodu zināšanas un nevēlēšanos ieguldīt inovācijās. “Mēs par katru cenu vēlamies paturēt darbinieku, kuram maksājam maz un kura izglītībā neieguldām. Vēl mazāk vēlamies ieguldīt inovācijās – jaunā, tehnoloģiskā risinājumā, kas man ļautu būt konkurētspējīgākam par pārējiem,” stāsta A. Ašeradens.
Pietrūkst drošības un stabilitātes
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka gan ministram nepiekrīt, norādot, ka ne mazāk svarīga ir vide, kurā biznesiem rasties – gan birokrātijas līmenis, gan nodokļu režīms. “Nevar aizmirst, ka uzņēmumu dibina cilvēks un tā izaugsme ir atkarīga no viņa mērķiem, ambīcijām, redzesloka, zināšanām. Šis ir izglītības, sevišķi biznesa izglītības, jautājums. Te Latvijai ir potenciāls attīstībai,” skaidro A. Sauka.
EM uzskata, ka uzņēmējus mainīties piespiedīs tieši darbinieku trūkums, jo Latvijas iedzīvotāji vairs nepiekrīt strādāt par tik mazām algām. Šogad strauji augusi vidējā alga (927 eiro pirms nodokļiem). Ministrija cer, ka nākamgad tā varētu sasniegt 1000 eiro pirms nodokļiem, bet nākamo piecu gadu laikā – 1500 eiro. Līdz ar to darba algas būs pietuvojušās vidējām algām valstīs, uz kurām devušies Latvijas aizbraucēji, un viņi būs motivēti atgriezties mājās.
Vairākos migrācijas pētījumos aizbraukušie norāda, ka bez naudas viņiem svarīga arī stabilitāte un drošība par nākotni, ko Latvijā viņi nejūt. Arī pārmaiņas izglītības sistēmā notiek lēni, uz ko norāda “Re:Baltica” pētījumi par pustukšajām skolām, kuras pašvaldībām nav drosmes slēgt, lai uzlabotu izglītības kvalitāti pārējās.
Visvairāk imigrantu – no Ukrainas
Latvijai nav daudz variantu, kur ņemt trūkstošās darba rokas. Ja aizbraucēji neatgriežas, vietējos nevar piespiest pārkvalificēties, bet dzemdēt nepieciešamo skaitu vairs nevar ne paspēt, ne ir, kam, atliek ievest darbiniekus no citurienes. “Accenture” to jau dara. Katrs piektais darbinieks ir ārzemnieks, kopumā pārstāvot 27 valstis, to skaitā Lietuvu, Kanādu, Argentīnu, Spāniju, Baltkrieviju un Ukrainu. Visvairāk esot no tuvējām kaimiņvalstīm (izņemot Igauniju, kur algas ir lielākas nekā Latvijā). Savukārt darbinieki no Marokas un Ēģiptes Latviju izvēlas kā ieejas punktu Eiropā. “Accenture” darbinieku nacionālais sastāvs ir līdzīgs arī valstī kopumā iebraukušo ārzemnieku sastāvam, rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. 2016. gadā visvairāk darba atļauju Latvijā izsniegtas Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem.
Viesstrādnieku skaits piecos gados ir dubultojies, un pērn izsniegtas 6007 darba atļaujas. Pieprasītākās profesijas ir sauszemes un cauruļvadu transports (pamatā tālbraucēji šoferi). Tur strādā gandrīz puse no visiem viesstrādniekiem. Seko IT, ēdināšanas pakalpojumi (visvairāk viesstrādnieku – no Indijas) un celtniecība.
Lai atvieglotu augsti kvalificētu viesstrādnieku ievešanu, EM izveidojusi sarakstu ar profesijām, kurās varēs ievest strādniekus, ja neviens Latvijas iedzīvotājs nav pieteicies divu nedēļu laikā (šobrīd – mēnesis). Saraksta apstiprināšana valdībā ievilkusies, jo Satiksmes ministrija prasa iekļaut sarakstā arī tālbraucējus šoferus. To trūkst, jo fiziski smags, no ģimenes atraujošs darbs, par ko vidēji maksā 700 eiro mēnesī pirms nodokļiem, neskaitot komandējumu naudu. EM ir kategoriski pret to, jo “tad viss ir kaķim zem astes”. “Uzņēmumiem nav motivācijas domāt par inovācijām. Tādēļ apzināti likām sarakstā augstas kvalifikācijas profesijas, kas dotu pārmaiņas,” skaidro EM pārstāvis J. Salmiņš. Tāpēc drīzumā tā būs valdības politiska izšķiršanās – ar atvieglojumiem Latvijā ievedam tikai “gudrās” profesijas vai arī lēto darbaspēku.
Politiķi – par kontrolētu ievešanu
Visskaļāk “pret viesstrādniekiem, par dzimstību” iestājusies Nacionālā apvienība (NA), bet pat tās valdes loceklis Jānis Iesalnieks atzīst, ka darbaspēka trūkumu ar dzimstību neatrisināt, jo ir pārāk maz sieviešu bērnu radīšanas vecumā. Tāpēc NA cer uz robotizāciju un tikai augsti kvalificēta darbaspēka ieviešanu, turklāt daudz mazākā apjomā, nekā ieplānojusi EM.
“Pasaulē attīstās mākslīgais intelekts, arī Latvijā rodas inovatīvas lietas, tādēļ nepieciešamība pēc fiziska darbaspēka samazinās,” stāsta J. Iesalnieks. NA uzskata, ka straujāk jāreformē izglītības sistēma, un kategoriski iestājas pret viesstrādniekiem, kuri “strādā zivju cehos pa lēto”.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Armands Krauze kā prioritāti izvirza aizbraukušo latviešu atsaukšanu dzimtenē, darbinieku pārkvalifikāciju un kā pēdējo – kontrolētu darbaspēka ievešanu, bet no Latvijai mentāli līdzīgām, kristīgām valstīm, kā Ukraina. ZZS ir ar mieru ievest arī mazkvalificētu darbaspēku profesijās, kur darbinieku trūkst, piemēram, lauksaimniecībā. “Polijā lauksaimniecībā strādā liels skaits ukraiņu, un tad mēs brīnāmies, ka viņu produkts ir lētāks un izkonkurē mūsu zemniekus,” stāsta A. Krauze.
Lielākās opozīcijas partijas “Saskaņa” pārstāvis Andrejs Potapkins norāda, ka Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 66 tūkstoši bezdarbnieku, tāpēc 35 tūkstošus atrast nevajadzētu būt grūti. Uz aizbraucējiem “Saskaņa” necer, jo algas joprojām ir zemas, bet nodokļu slogs mazajām algām liels. Kā risinājumu politiķis piedāvā izveidot efektīvu pārkvalifikācijas sistēmu. “Ja darba devējs ir gatavs ņemt ārzemnieku, bet nav gatavs ņemt darbā Latvijas iedzīvotāju, palīdzot tam iegūt nepieciešamās iemaņas, tad valsts nekādi neveicina darbinieku pārkvalifikāciju un nemotivē darba devēju ieguldīt apmācībā.”
Mārtiņš Bondars, kurš intervijas laikā vēl vadīja Latvijas Reģionu apvienību (LRA), atbalsta kontrolēta darbaspēka ievešanu, jo pretējā gadījumā nebūšot, kas maksā pensijas un sociālos pabalstus.
Kā visas uzskaitītās prioritātes ieviest dzīvē, konkrēta plāna nevienam no intervētajiem politiķiem nav. Visticamāk, viņi no šā jautājuma izvairīsies līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām 2018. gada rudenī, lai nezaudētu savus konservatīvos vēlētājus. “Cilvēki nav gatavi atdot savu balsi par demogrāfijas jautājumu,” atzīst M. Bondars. “Ja pateikšu, ka esmu par kontrolētu migrāciju, daļa vēlētāju par mani nebalsos.”
Viesstrādnieki Latvijā
SVATI KRISTĪNA ROKA (Indija), biznesa analītiķe
Pirms divarpus gadiem Svati Latvijā ieradās studēt datorzinātnes RTU maģistrantūrā. Par Latviju viņa uzzināja caur aģentūru Indijā. Piesaistīja RTU kursu piedāvājums, kā arī zemās dzīvošanas izmaksas un latviešu dzīvesstils, ko Svati raksturo kā mierīgu, atvērtu un, kas svarīgi, bez pārapdzīvotības. Darbu uzņēmumā “Accenture” viņa atrada uzreiz pēc ierašanās. Maģistra grāds viņai jau ir kabatā, šobrīd plāno turpināt studijas doktorantūrā. Lai arī studiju un darba vidē viss notiek angliski, Svati cītīgi mācās latviešu valodu “Accenture” organizētajos kursos.
JEVHENS DREBUSS (Ukraina), biznesa un integrācijas arhitektūras vadītājs
Ukrainis Jevhens Latvijā dzīvo jau sešarpus gadus, jo viņam patīk “Accenture” darba vide. Atšķirībā no Ukrainas, kur lietu kārtību būtiski ietekmē politiskie sakari, Latvijā ir vieglāk aizsniegt un strādāt ar klientiem. Uz Latviju Jevhens pārcēlās, jo iepriekšējai darbavietai nomainījās īpašnieki, uzņēmumu iesaldēja, bet ar “Accenture” viņš bija sadarbojies jau iepriekš. Šogad Jevhens sāka mācīties arī latviešu valodu, lai iegūtu pilsonību, bet saprata, ka slodze ir pārāk liela, lai apvienotu ar darbu.
RŪTA KRASAUSKAITE (Lietuva), personālvadības speciāliste
Lietuvieti Rūtu uz Latviju atveda mīlestība. Darbu “Accenture” viņa atrada pirms pusotra gada vēl pirms pārcelšanās uz dzīvi Rīgā. Viņa ir jau apguvusi latviešu valodas pamatlīmeni un turpina mācīties padziļināti, jo uzskata, ka valodas zināšana ir cieņas izrādīšana vietējiem. Rūta novērojusi, ka latvieši salīdzinājumā ar lietuviešiem izvairās no riska un mazāk cīnās par savām tiesībām. Jaunieši nerunā par politiku vai biznesu, nav mītiņu vai streiku. Dažreiz liekoties, ka gribēt vairāk un cīnīties par to Latvijā ir grēks.
ANDRESS PERESS (Argentīna), projektu vadītājs
Andress “Accenture” Argentīnas filiālē strādā jau kopš 2009. gada. Nesen izlēma, ka vēlas iegūt pieredzi citās valstīs. Aizsūtīja savu CV vairākām uzņēmuma filiālēm un no Latvijas saņēma labāko piedāvājumu. Viņa uzdevums ir palīdzēt komandai augt – raksta ziņojumus, kontrolē riskus un darba grafiku. Vidutāja amats. Andresam patīk, ka Latvijā viss notiek, kā plānots, piemēram, sabiedriskais transports ierodas laikā. Vienlaikus Rīga viņam šķiet kā mazs pīļu dīķis – uz ielas vienmēr gadās sastapt kādu paziņu, kaut viņš šeit dzīvo tikai dažus mēnešus. Šobrīd plāns ir palikt vismaz divus gadus un tad izlemt, ko darīt tālāk.
SVETLANA NOVIKOVA (Krievija), tālbraucēja šofere
Pēdējos divus gadus Svetlana strādāja Santpēterburgas un Maskavas firmās, kur darba uzdevumos nobraukusi no Murmanskas līdz Sahalīnai. Kad dzīve Krievijā kļuva dārgāka un alga zaudēja vērtību, viņa pieteicās Latvijas firmas “Kreiss” apmācības programmā, par kuru bija dzirdējusi daudz laba. Tagad Svetlanai ir visi nepieciešamie ES sertifikāti, ar instruktoru nobraukts pirmais maršruts līdz Norvēģijai un viņa gaida Latvijas darba atļauju. Svetlana savu darbu mīl tik ļoti, ka filmē “YouTube” vlogus, un ir gandarīta par algu, kas ir divreiz lielāka nekā Krievijā. Viņas mājas joprojām paliek Sanktpēterburga, kur viņa lido atpūsties pēc garajiem reisiem, bet pamatā “mūsu mājas ir mašīnā”.
