Gulbenes rajona tiesā 6.novembrī sāka izskatīt bijušā Gulbenes Mednieku un makšķernieku veikala vadītāja Andreja Mūrnieka krimināllietu apsūdzībā par ieroču realizācijas noteikumu pārkāpšanu.
Gulbenes rajona tiesā 6.novembrī sāka izskatīt bijušā Gulbenes Mednieku un makšķernieku veikala vadītāja Andreja Mūrnieka krimināllietu apsūdzībā par ieroču realizācijas noteikumu pārkāpšanu.
Prokurore Ārija Bērziņa nolasīja apsūdzības rakstu, kurā pauda, ka 1939.gadā dzimušā A.Mūrnieka privātajā veikalā no 1998. līdz 2000.gadam “uz viltotu ieroču iegādes atļauju pamata” pārdotas 28 Krievijā ražotas Makarova sistēmas “TT” pistoles un viena Itālijā ražota pistole “Bereta”. Šīs ieroču iegādes atļaujas 22 pircējiem izsniegtas Alūksnes rajona policijas pārvaldē, bet septiņas – Gulbenes rajona policijas pārvaldē.
Faktiski atļaujas rakstītas ar vienu un to pašu rakstāmmašīnu (to apliecina ekspertīze), kas piederēja tobrīdējam Gulbenes rajona policijas pārvaldes atļauju sistēmas galvenajam speciālistam Leonam Adamovičam.
Ā.Bērziņa apsūdzēja A.Mūrnieku par to, ka viņš pēc ieroču pārdošanas trīs dienu laikā par šo faktu nav paziņojis attiecīgajai policijas pārvaldei, kas izsniegusi ieroču iegādes atļauju. Tas bija jādara obligāti. A.Mūrnieks apsūdzēts arī par to, ka no trim pārdotajiem ieročiem pirms tam nav izdarīts kontrolšāviens ekspertīžu centrā.
Tiesājamais vainu atzīst daļēji
Tiesā A.Mūrnieks savu vainu atzina daļēji un pauda, ka lielākoties viņam inkriminētie pārkāpumi ir pārpratumu rezultāts. Pārdodot ieročus, nav radušās šaubas, ka to iegādei izsniegtās atļaujas ir viltotas. Pircēji uzrādījuši arī pases. Par pārdotajiem ieročiem A.Mūrnieks regulāri ziņojis policijai. Tolaik nebijis precīzi noteikts, kādā veidā ir jāziņo – rakstiski, mutiski vai telefoniski.
“Tikai 1999.gada beigās ieviesām veikalā rakstisku ziņošanas formu,” viņš teica. A.Mūrnieks uzsvēra, ka “problēma rodas, ja pārkāpums izdarīts, jau izsniedzot atļaujas (policijā)”.
Taču Ā.Bērziņa pauda, ka rezultātā 29 ieroču pircēji faktiski nav zināmi, un nav noskaidrots, kur šie ieroči atrodas. Izmeklēšanā noskaidrots, ka ieroču iegādes atļaujās uzrādītie alūksnieši vispār neeksistē, bet no septiņiem gulbeniešiem viens pistoles iegādes brīdī jau bija miris, pārējie seši pistoles neesot iegādājušies. Šo cilvēku paraksti par ieroču iegādes atļauju saņemšanu ir viltoti. Ekspertīzē konstatēts, ka uz vairākām atļaujām pircēju parakstus viltojis viens un tas pats cilvēks (taču tas nav A.Mūrnieks vai L.Adamovičs).
A.Mūrnieks tiesā pauda, ka L.Adamovičs regulāri kontrolējis veikala darbu, regulāri iepazinies ar ieroču reģistrācijas žurnāla ierakstiem. L.Adamovičs pirms aiziešanas pensijā no darba policijā licis A.Mūrniekam saprast, “lai labāk viņa (reģistrācijas žurnāla) nav”. Tomēr A.Mūrnieks to saglabājis. Tiesājamais atzina, ka “bez žurnāla viss būtu citādāk”, “ieroči būtu pārdoti bez dokumentiem” un “būtu grūtāk skaidrot tiesā”.
Dažu pārdoto ieroču numuri nesakrīt
Prokurore uzsvēra, ka dokumentos atsevišķos gadījumos fiksēta nesakritība pārdoto ieroču numuros. Viņa uzsvēra, ka pie A.Mūrnieka atrasta palīgierīce – numuru pārsitējs.
A.Mūrnieks to skaidroja kā “lauku cilvēka tendenci krāt” dažādas lietas. Ieroču numuru pierakstos viņš esot kļūdījies, jo uz Krievijā ražotiem ieročiem numuri ir slikti saredzami. “Bez brillēm, vai ar aizsvīdušām brillēm rakstīdams”, A.Mūrnieks labi neredzot.
Tiesa noklausījās arī četru liecinieku liecības, kurās tie apliecināja, ka viņiem izsniegtās ieroču iegādes atļaujas nav parakstījuši. Taču viņi visi bija kārtojuši eksāmenus un dokumentus ieroču iegādei. Dažādu iemeslu dēļ pistoles nav iegādājušies divi no viņiem, vienam ir gāzes pistole, vēl vienam – bise.
Bijušais policists tiesā ir liecinieks
L.Adamovičs tiesā atzina, ka ar savu rakstāmmašīnu uzrakstījis ieroču iegādes atļaujas septiņiem gulbeniešiem. Visas atļaujas atdevis veikalā A.Mūrniekam. Savukārt A.Mūrnieks to noliedza. L.Adamovičs neapstiprināja, ka būtu rakstījis ieroču iegādes atļaujas Alūksnes rajona policijas vārdā. Viņš skaidroja, ka A.Mūrnieka vadītā veikala darbu nav kontrolējis.
L.Adamovičs, strādājot policijā, esot saņēmis pārmetumus par to, ka bijis paviršs darbā ar dokumentiem. Rezultātā nav pilnīgas informācijas par to, vai uz izsniegto ieroču iegādes atļauju pamata patiešām ir izdarīti pirkumi.
“Ja es visu būtu darījis pareizi, tad es tiesā nestāvētu,” teica viņš. Savukārt A.Mūrnieka advokāte Arta Kokta pauda izbrīnu, ka no L.Adamoviča stāstītā izriet, ka viņš, “savu darbu veicot, gadiem neko nav darījis”.
Būs otrs tiesas process par ieročiem
Uz tiesu nebija ieradušies vairums liecinieku, tiesnese Rasma Šaicāne noteica, ka vismaz sešus no tiem tiesai tomēr ir jāuzklausa.
Krimināllietu Gulbenes rajona tiesā turpinās skatīt 29.novembrī.
Jau vēstīts, ka A.Mūrnieka krimināllieta ir izdalīta no L.Adamoviča krimināllietas. Par šaujamieroču realizācijas noteikumu pārkāpšanu, kurā apsūdzēts A.Mūrnieks, likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem. A.Mūrnieks vairs nestrādā “ieroču biznesā”, ir kļuvis pensionārs. Savukārt 1950.gadā dzimušajam L.Adamovičam krimināllieta šonedēļ tiks nodota tiesai. Viņš apsūdzēts piecu Krimināllikuma pantu pārkāpšanā.
